Viņš apgalvoja, ka divu, nevis viena palīga izdalīšana Norvēģijas Augstākās tiesas prokuroram esot sen nebijis precedents. Tāpat nebijis notikums esot tas, ka par vienu no prokurora palīgiem ir nozīmēts Norvēģijas premjerministra juridiskā dienesta vadītāja vietnieks, nevis neitrāls jurists no privātā sektora.
"Tas ir skandāls, jo tiesu varai ir jābūt neitrālai, neatkarīgai. Šeit mēs redzam, ka valsts iet tik tālu, ka neievēro elementārākās ievērojamās lietas," uzskata kuģa īpašnieks.
Pēc viņa teiktā visi 11 tiesneši, kas piedalās tiesas sēdē un skata attiecīgo lietu, vienbalsīgi piekrituši, ka cilvēku no Norvēģijas premjerministra juridiskā dienesta var nozīmēt kā prokurora palīgu.
Pēc viņa sacītā, Norvēģijas premjerministra juridiskā dienesta vadītāja vietnieks palīgos prokuroram piesaistīts, pamatojoties uz to, ka labāk nekā prokurors orientējas starptautiskajās un jūras tiesībās. "Neuzskatām, ka viņa nozīmēšana par otru prokurora palīgu otrai pusei dod pilnīgo pārsvaru. (..) Cīņa turpināsies un tā paliek arvien nopietnāka un agresīvāka. Norvēģijas valsts rīcība parāda, cik šis jautājums viņiem ir svarīgs un sāpīgs. Ja pirmie pieci tiesneši, kas skatīja lietu pērn oktobrī, būtu pārliecināti, ka mums nav taisnība, lēmums lietā būtu jau pieņemts," sprieda Pildegovičs.
Pēc viņa sacītā, šīs dienas tiesas sēde bija veltīta "Senator" advokāta runai, kurš visas dienas garumā "pierādījis un izmantojis" daudzus faktus no starptautiskās prakses, starptautiskiem līgumiem un konvencijām, lai pierādītu Latvijas puses taisnību šajā lietā.
"Domāju, ka mūsu jurista runa bija ļoti pārliecinoša. Mums jāgaida vēl divas dienas un jāskatās, kāda būs prokurora un viņa palīga runa rītdien, kam sekos pēdējās piezīmes no abām pusēm, kas tiks uzklausītas ceturtdien, 17.janvārī. Pēc tam mēs sagaidām, ka Norvēģijas Augstākās tiesa trīs līdz četru nedēļu laikā sagatavo savu lēmumu, ko darīs publiski zināmu," klāstīja kuģa īpašnieks.
Pildegovičs arī apgalvoja, ka kuģa "Senator" pārstāvji papildu dokumentus 600 lappušu apmērā, kurus Norvēģijas puse vēlējusies izmantot kā papildu pierādījumus savai pozīcijai, saņēmusi vien dažas dienas pirms tiesas sēdes sākuma. Kuģa pārstāvji gan esot paguvuši iepazīties ar dokumentiem, tāpēc nav prasījuši pārcelt tiesas sēdi.
Kuģa īpašnieks skaidroja, ka Norvēģijas Augstākā tiesa "Senator" lietu pagaidām skata jautājuma par to, vai sniega krabis ir uzskatāms par sēdošu sugu vai tomēr nesēdošu, kontekstā, kam ir būtiskas juridiskas konsekvences. Otrs jautājums ir tas, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju.
Zvejas kuģim "Senator" nelabvēlīga sprieduma gadījumā attiecībā uz iepriekš minētajiem diviem jautājumiem Augstākā tiesa Norvēģijā skatīs arī jautājumu par 1920.gadā Parīzē parakstītā Svalbāras līguma ģeogrāfisko tvērumu jeb to, cik tālu no Svalbāras krastiem sniedzas līguma nosacījumi, zināja teikt kuģa īpašnieks.
Viņš arī piebilda, ja Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums "Senator" lietā būs negatīvs, tad sekos vēl viena Norvēģijas Augstākās tiesas sēde par Svalbāras līguma ģeogrāfisko tvērumu, bet pēc tam lietu atliks risināt starptautiskajā līmenī - Hāgā bāzētajā ANO Starptautiskajā tiesā.
Pērn Norvēģijas Augstākās tiesas sēde arestētā Latvijas krabju zvejas kuģa "Senator" lietā notika piecu tiesnešu sastāvā, un tajā nebija vienprātības. Tāpēc tiesa izlēma šo lietu skatīt atkārtoti janvāra vidū plašākā - 11 tiesnešu - sastāvā.
Tāpat ziņots, ka Norvēģijas varas iestādes 2017.gada janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam SIA "North Star LTD" piederošu zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzīst, norādot, ka sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi atbilstoši 1920.gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.
Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek atbilstoši starptautiskai vienošanās. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.
