Pēc "Jaunās Vienotības" piedāvātā redzējuma "Attīstībai/Par!" atbildētu par Aizsardzības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju. Aizsardzības ministra amatam partiju apvienība piedāvā Arti Pabriku, vides aizsardzības reģionālās attīstības ministra amatam Juri Pūci un veselības ministra amatam Ilzi Viņķeli, intervijā norādīja pats Pūce.
Partijai "KPV LV" piedāvāts uzņemties rūpes par Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju. Intervijā "KPV LV" frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs atteicās nosaukt kandidātu vārdus, vien teica, ka uz iekšlietu ministra amatu kandidē trīs personas, uz labklājības ministra amatu divi kandidāti. Arī uz ekonomikas ministra amatu pretendē divi kandidāti, viens no tiem – Didzis Šmits.
Plānots, ka JKP topošajā valdībā par Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Satiksmes ministra amata kandidāts būs Tālis Linkaits, savukārt pārējie kandidāti raidījumā netika nosaukti. Jāatgādina, ka iepriekš izskanēji, ka uz izglītības ministra amatu varētu kandidēt Anita Muižniece un Dagmāra Beitnere-Le Galla. Kā arī JKP savā priekšvēlēšanu programmā kā tieslietu un iekšlietu ministra amata kandidāte bija pieteikusi Jutu Strīķi. Taču arī pats JKP līderis Jānis Bordāns būtu ar mieru atkārtoti kļūt par tieslietu ministru, pirmdien apliecināja pats politiķis.
Savukārt Nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) piedāvāts kultūras ministra un zemkopības ministra amats, kā arī īpašu uzdevumu ministra demogrāfijas lietās amats. Raivis Dzintars intervijā apliecināja, ka zemkopības ministra amatam varētu deleģēt Kasparu Gerhardu, kultūras ministra amatam Daci Melbārdi. Dzintars arī norādīja, ka Zemkopības ministra parlamentārais sekretārs varētu būt Jānis Grasbergs.
"Jaunā Vienotība" bez Ministru prezidenta amata vēlētos arī uzņemties atbildību par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Ārlietu ministra amatu varētu turpināt ieņemt esošais ministrs Edgars Rinkēvičs, savukārt uz finanšu ministru ir divi kandidāti, tostarp aizejošās valdības labklājības ministrs Jānis Reirs. Otru kandidātu Arvils Ašeradens raidījumā neatklāja, norādot, ka par to ir jālemj partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdei.
Ziņots, ka otrdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" tiešraidē atbildēja Kariņa iespējamās valdības veidošanā iesaistīto partiju pārstāvji: Atis Zakatistovs ("KPV LV"), Gatis Eglītis (JKP), Juris Pūce (AP), Raivis Dzintars (NA) un Arvils Ašeradens (JV).
Jāatgādina, ka jau vienpadsmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja JKP līderi Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, nevainagojās panākumiem.
Trešais kandidāts, kuru uz augsto amatu bija pieteikusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Artis Pabriks 11. decembrī, kad 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji devās pie Valsts prezidenta, lēma atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Līdz ar šo lēmumu partiju apvienība lēma neuzturēt savu nomināciju uz šo augsto amatu.
Šobrīd valdības veidošanu uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. Lai gan viņu Valsts prezidents nav nominējis kā premjera amata kandidātu, gatavību sākt valdības veidošanas sarunas Kariņa vadībā apliecinājuši pieci potenciālie sadarbības partneri: Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, "KPV LV", "Attīstībai/Par!" un JKP. Visas partijas pagājušās darba nedēļas izskaņā pieteica savas vēlmes uz ministrijām.
Pats Vējonis ir apliecinājis, ja Saeimā ievēlētās partijas vienosies par atbalstu Kariņam, viņš "Jaunās Vienotības" līderi nominēs Ministru prezidenta amatam.
