Dzintars pauda apņēmību, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks ir gatavs diskutēt par iespēju uzņemties uzraudzību par Labklājības ministriju (LM), Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kā arī par Iekšlietu ministriju (IeM).
Kā apliecināja NA līderis, nākamās nedēļas pirmajā pusē politiķi līdz galam varētu vienoties par atbildības jomu sadalījumu. Vienlaikus viņš skaidroja, ka ir maza cerība, ko koalīciju varētu veidot seši politiskie spēki, kā to sākotnēji vēlējās partiju apvienība "Jaunā Vienotība".
NA pārstāvis skaidroja, ka gan Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), gan Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ir savu plusi un mīnusi. Politiskais spēks nevelk "sarkano līniju" ne pret vienu no šiem spēkiem. NA ir tikai viena "sarkanā līnija" – partija "Saskaņa", uzsvēra Dzintars.
Jau visu pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu laiku JKP ir iestājusies pret sadarbību ar ZZS. Visticamāk, "Jaunajai Vienotībai" būs jāizvēlas starp šiem abiem politiskajiem spēkiem, kuru no tiem ņemt varbūtējā valdībā.
Ziņots, ka partiju apvienība "Jaunā Vienotība" piektdien ar piecām partijām pārrunā iespēju izveidot valdību Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā.
Plānots, ka starppartiju konsultācijās tiks pārrunāti tādi jautājumi kā koalīcija, valdības darbības pamatprincipi, valdības darba prioritātes, valdības deklarācijas veidošana, kā arī valdību veidojošo partiju redzējums par Ministru kabineta vēlamo struktūru un atbildības jomu sadalījumu.
Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" jau ir iezīmējusi valdības darba prioritātes: finanšu sektora sakārtošana; tiesiskums un cīņa ar ēnu ekonomiku; izglītības reformas turpināšana; OIK likvidēšana; veselības aprūpes pieejamība iedzīvotājiem; kā arī administratīvi teritoriālā reforma.
Plānots, ka "Jaunā Vienotība" bez premjera amata pretendēs arī uz finanšu un ārlietu ministru vietām.
Jāatgādina, ka jau desmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, nevainagojās panākumiem.
Trešais kandidāts, kuru uz augsto amatu bija pieteikusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Artis Pabriks otrdien, kad 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji devās pie Valsts prezidenta, lēma atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Līdz ar šo lēmumu partiju apvienība lēma neuzturēt savu nomināciju uz šo augsto amatu.
Šobrīd valdības veidošanu uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. Lai gan viņu Valsts prezidents nav nominējis kā premjera amata kandidātu, gatavību sākt valdības veidošanas sarunas sarunas Kariņa vadībā apliecinājuši pieci potenciālie sadarbības partneri: Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, "KPV LV", "Attīstībai/Par!" un Jaunā konservatīvā partija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
