Pēc divpusējās tikšanās Pavļuts atkārtoti apliecināja, ka "Attīstībai/Par!" ir "Jaunajai Vienotībai" ideoloģiski tuvākais politiskais spēks jaunajā Saeimā. Abiem politiskajiem spēkiem nav nekādu būtisku viedokļu atšķirību par gaitu, kā varētu nonākt līdz Kariņa valdības izveidošanai.
Tāpat "Attīstībai/Par!" ir pārliecināta, ka Kariņš ir labs kompromisa kandidāts, par kuru, kā cer politiskais spēks, varētu vienoties vismaz piecas partijas. Arī attiecībā darāmo darbu sarakstu abu politisko spēku skatījums pilnībā sakrīt.
"Es minēju vismaz piecu partiju, jo es domāju, ka ir saprotams, ka situācijā, kāda šobrīd ir Latvijas politikā, šī aina ir salīdzinoši sadrumstalota. Lai būtu stabils valdības darbs, būtu nepieciešams vismaz piecas [partijas]," skaidroja Pavļuts, piebilstot, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) savu pretenziju pret strādāšanu vienā valdībā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) nav atsaukusi.
No Pavļuta teiktā izriet, ka, "Attīstībai/Par!" ieskatā, izvēles gadījumā "Jaunajai Vienotībai" būtu jādod priekšroka JKP. "Attīstībai/Par!" ir svarīgi, lai arī piecu partiju koalīcijā veidojošo partiju balsu skaits ir pēc iespējas lielāks. Partiju apvienība arī uzskata, ka jaunajā valdībā ir jābūt jaunajiem politiskajiem spēkiem.
Sarunas gaitā pārrunātas arī atbildības jomu sadalījums varbūtējā valdībā. "Attīstībai/Par!" ir gatava uzņemties rūpes par VM, AM un FM.
Iepriekš vēlmi uz FM bija pieteicis arī valdību veidojošais spēks – "Jaunā Vienotība". "Mēs par šo jautājumu diskutēsim. Ir iespējami dažādi risinājumi. Šis jautājums nekādā ziņā nav ne noslēgts, ne līdz galam izlemts," pauda Pavļuts.
Ziņots, ka partiju apvienība "Jaunā Vienotība" piektdien ar piecām partijām pārrunā iespēju izveidot valdību Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā.
Plānots, ka starppartiju konsultācijās tiks pārrunāti tādi jautājumi kā koalīcija, valdības darbības pamatprincipi, valdības darba prioritātes, valdības deklarācijas veidošana, kā arī valdību veidojošo partiju redzējums par Ministru kabineta vēlamo struktūru un atbildības jomu sadalījumu.
Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" jau ir iezīmējusi valdības darba prioritātes: finanšu sektora sakārtošana; tiesiskums un cīņa ar ēnu ekonomiku; izglītības reformas turpināšana; OIK likvidēšana; veselības aprūpes pieejamība iedzīvotājiem; kā arī administratīvi teritoriālā reforma.
Plānots, ka "Jaunā Vienotība" bez premjera amata pretendēs arī uz finanšu un ārlietu ministru vietām.
Jāatgādina, ka jau desmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, nevainagojās panākumiem.
Trešais kandidāts, kuru uz augsto amatu bija pieteikusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Artis Pabriks otrdien, kad 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji devās pie Valsts prezidenta, lēma atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Līdz ar šo lēmumu partiju apvienība lēma neuzturēt savu nomināciju uz šo augsto amatu.
Šobrīd valdības veidošanu uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. Lai gan viņu Valsts prezidents nav nominējis kā premjera amata kandidātu, gatavību sākt valdības veidošanas sarunas sarunas Kariņa vadībā apliecinājuši pieci potenciālie sadarbības partneri: Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, "KPV LV", "Attīstībai/Par!" un Jaunā konservatīvā partija.
