"Mēs nepārrunājām vēl atbildības sfēras precīzi, jo mēs teicām, ka mēs gribam izrunāt frakcijā visus šos jautājumus," atzīmēja Nemiro.
"Mēs runājām par administratīvi teritoriālās reformas veikšanu. Tur modeļi partijām atšķiras, to ir ļoti būtiski izzināt. Mums ļoti svarīgs ir arī OIK likvidēšanas jautājums, tāpat mums ir svarīgi arī dažādi citi jautājumi, ko mēs saviem vēlētājiem esam priekšvēlēšanu laikā solījuši," sacīja politiķis.
"Tāpēc atbildības sfēru iekalšana akmenī pagaidām būtu absolūti lieka," norādīja "KPV LV" pārstāvis. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "KPV LV" prioritātes ir gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), gan Ekonomikas ministrija (EM).
Partijām iepriekš ir būtiski izdiskutēt gan to, kā īstenot administratīvi teritoriālo reformu, gan OIK likvidēšanu, lai reformas neiestrēgtu. Tad, ja šīs reformas ir izdiskutētas, partija ir gatava uzņemties atbildību gan par EM, gan par VARAM.
"KPV LV" uzskata, ka premjera partijai būtu jāņem savā pārziņā Finanšu ministrija.
Vaicāts, kādu redz koalīcijas modeli, Nemiro uzsvēra, ka nevēlas uz šo jautājumu atbildēt, jo tas nav atkarīgs no "KPV LV". Uz šo jautājumu jāatbild partijām, kas ir novilkušas "sarkanās līnijas".
Savukārt, komentējot iespējamo sadarbību ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), "KPV LV" pārstāvis pauda, ka "ZZS jau arī sastāv no cilvēkiem".
"Ja, piemēram, ZZS cilvēki ir tādi, kas vairāk ir ar jaunu politisku domāšanu, tad mums ir jānonāk pie kaut kāda kompromisa, lai izveidotu valdību," skaidroja Nemiro.
Ziņots, ka partiju apvienība "Jaunā Vienotība" piektdien ar piecām partijām pārrunā iespēju izveidot valdību Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā.
Plānots, ka starppartiju konsultācijās tiks pārrunāti tādi jautājumi kā koalīcija, valdības darbības pamatprincipi, valdības darba prioritātes, valdības deklarācijas veidošana, kā arī valdību veidojošo partiju redzējums par Ministru kabineta vēlamo struktūru un atbildības jomu sadalījumu.
Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" jau ir iezīmējusi valdības darba prioritātes: finanšu sektora sakārtošana; tiesiskums un cīņa ar ēnu ekonomiku; izglītības reformas turpināšana; OIK likvidēšana; veselības aprūpes pieejamība iedzīvotājiem; kā arī administratīvi teritoriālā reforma.
Plānots, ka "Jaunā Vienotība" bez premjera amata pretendēs arī uz finanšu un ārlietu ministru vietām.
Jāatgādina, ka jau desmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, nevainagojās panākumiem.
Trešais kandidāts, kuru uz augsto amatu bija pieteikusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Artis Pabriks otrdien, kad 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji devās pie Valsts prezidenta, lēma atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Līdz ar šo lēmumu partiju apvienība lēma neuzturēt savu nomināciju uz šo augsto amatu.
Šobrīd valdības veidošanu uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. Lai gan viņu Valsts prezidents nav nominējis kā premjera amata kandidātu, gatavību sākt valdības veidošanas sarunas sarunas Kariņa vadībā apliecinājuši pieci potenciālie sadarbības partneri: Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, "KPV LV", "Attīstībai/Par!" un Jaunā konservatīvā partija.
