Foto: F64

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līderis Artis Pabriks nolēmis atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas.

Ņemot vērā, ka situācijā, kad rīcībspējīgas valdības izveidošana ir Latvijas stabilas attīstības priekšnoteikums un tieši Pabrika kandidatūra atsevišķu politiķu aizvainojuma un ambīciju dēļ varētu traucēt vienoties, viņš lēmis atteikties no nominācijas iespējas, portālu "Delfi" informēja partiju apvienībā.

"Es nekad neesmu licis savas personiskās ambīcijas augstāk par valsts interesēm. Manuprāt, politiķa uzdevums nav iegūt varu par katru cenu – tikai tādēļ, lai nonāktu kāda kabineta portretu galerijā. Politiķa uzdevums ir runāt, pārliecināt, censties rast kompromisu un arī piekāpties, ja tas ir sabiedrības un valsts interesēs," norādījis Pabriks.

"Šobrīd bezatbildīgi politiķi cenšas iegūt reitinga punktus ar elkoņiem un skaļiem paziņojumiem mēģina izkarot sev vietu varas Olimpā, šķeļot sabiedrību, apmelojot konkurentus un pildot oligarhu rīkojumus," turpinājis "Attīstībai/Par!" līderis.

"Tas nav un nekad nav bijis mans ceļš politikā. Es aizgāju no Eiroparlamenta, lai vestu politikā jaunus cilvēkus, lai būtu noderīgs Latvijai, strādājot šeit uz vietas, jo uzskatu, ka šobrīd mūsu dzimtenes nākotne izšķiras šeit, uz vietas, nevis Briselē vai Strasbūrā. Tas mums ir izdevies. Esmu devis solījumu Latvijas cilvēkiem un arī turpmāk izmantošu savas zināšanas un pieredzi, lai strādātu valsts labā – parlamentā vai valdībā," savā paziņojumā paudis Pabriks.

'"Attīstībai/Par!" neuztur savu nomināciju kopumā, žurnālistiem norādīja "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts. "Attīstībai/Par!" uzskata, ka ir iespējams vienoties par kompromisa kandidātu no citu partiju izvirzītajiem kandidātiem, izņemot tos, kuru uzvārdi jau ir izskanējuši.

"Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs norādīja, ka gadījumā, ja politiskais spēks virzītu kādu citu premjera amata kandidātu, arī tas nespētu gūt balsu vairākumu Saeimā, ņemot vērā esošo politisko situāciju.

Pavļuts atzinīgi izteicās par iespēju, ka nākamais valdības veidošanas procesu varētu uzņemties "Jaunās Vienotības" priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

Taču vēl joprojām neatbildēts jautājums ir, kāda varētu izskatīties potenciālās valdības koalīcija.

Vienlaikus politiķis pauda pārliecību, ka valdību ir iespējams izveidot līdz Ziemassvētkiem.

Ziņots, ka pirmdien, 10. decembrī, pēc tikšanās ar premjera amata kandidātu Gobzemu Valsts prezidents Raimonds Vējonis pavēstīja, ka sarunas laikā konstatēta Gobzema nespēja iegūt parlamenta vairākuma atbalstu, tāpēc prezidents atsauks viņa nomināciju.

Prezidents uzdevis sagatavot rīkojumu, ar kuru atzīs par spēku zaudējušu savu aicinājumu Gobzemam sastādīt Ministru kabinetu.

Vējonis norādīja, ka vēl aizvien vērojamas partiju un personu ambīciju izpausmes, otrajā vietā atstājot valsts intereses. Tas neveicinot iespējas panākt vienošanos par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

Prezidents neatklāja, vai nākamais premjera amata kandidāts būs no politiskām partijām vai "no malas", tas būs atkarīgs no sarunu gaitas.

Jāatgādina, ka jau desmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nebija sekmīgi.

Tagad tiek gaidīts, ka prezidents nominēs trešo premjera amata kandidātu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!