Foto: AP/Scanpix

Pirmdien, 10. decembrī, Briselē notiekošajā Eiropas Savienības ( ES) Ārlietu padomes sanāksmes laikā Nīderlande, apspriežot pašas iniciēto globālā Magņitska akta analogu Eiropā, gatavojas piedāvāt no šī iespējamā likuma izņemt paša Magņitska vārdu, portālam "Delfi" pastāstīja mirušā advokāta biroja bijušie kolēģi no "Hermitage Capital Management".

Eiropas mēroga vienots Magņitska likums paredzētu vīzu ierobežojumus un aktīvu iesaldēšanu cilvēktiesību pārkāpējiem neatkarīgi no to izcelsmes valsts. Latvija tiek pieskaitīta tām dažām valstīm, kas šī gada sākumā, nosakot sankcijas pret Krieviju, Magņitskā vārdam jau ir piešķīrusi likuma spēku.

Protestējot pret Nīderlandes ierosinājumu likumu nedēvēt Magņitska vārdā, 39 politiķi no 18 ES valstīm, tostarp Latvijas, parakstījušies zem atklātas vēstules, kas aicina Nīderlandi Magņitska vārdu nepiemirst. No Latvijas vēstuli parakstījis Jānis Bordāns (JKP) un Sandra Kalniete (JV).

"Citreiz vārds var nozīmēt visu. Šajā gadījumā Sergejs Magņitskis 21. gadsimtā ir sinonīms cīņai pret cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē. Viņa nāve rezonē ar cilvēktiesību upuriem visās pasaules malās. Visapkārt pasaulei viņa vārdā jau ieviesti likumi, kas pret cilvēktiesību pārkāpējiem vēršas ar īpašu nopietnību," skaidro vēstules autori.

"Mums ir nepieciešams izveidot Eiropas līmeņa Magņitska likumu. Eiropas Parlaments jau 2014. gadā ierosināja vīzu ierobežojumus un līdzekļu iesaldēšanu personām, kas atbildīgas par Magņitska nāvi. Tikai dažas no dalībvalstīm sekoja šim solim. Eiropas Savienības Padome nav spējusi rīkoties atbilstoši, bet tagad šis Nīderlandes ierosinājums beidzot nokļuvis gaismā. Šovasar Nīderlandes valdība izveidojusi precīzu priekšlikumu, kas šobrīd nodots dalībvalstu izvērtēšanai. Šis priekšlikums ir tieši tas, kas bija nepieciešams, tā ir spēja noteikt globālas sankcijas, bet ar vienu kliedzošu trūkumu, – Nīderlandes valdība to nav nosaukusi Magņitska vārdā," minēts vēstulē.

Magņitskis nomira 2009. gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad advokāts bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņu būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Līdz šim sankcijas, kas saistītas gan ar ieceļošanas liegumu, gan liegumu lietot valsts finanšu sistēmu, pieņemot atsevišķus tiesību aktus, kas simboliski nodēvēti Magņitska vārdā, izņemot Latviju, ir ieviesušas tādas valstis kā ASV, Kanāda, Lietuva, Igaunija, Lielbritānija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!