Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 3. decembrī, rīcības sēdē izvērtējis prasītājas un atbildētājas kasācijas sūdzības par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu "Expo 2015" prasības lietā pret EM par zaudējumu piedziņu un EM pretprasībā pret komandītsabiedrību "Expo 2015" par pieņemšanas nodošanas aktu atzīšanu par spēkā neesošiem un zaudējumu piedziņu, pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, informē AT preses sekretāra Baiba Kataja.

AT senatoru kolēģija atzinusi, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, kā arī izskatāmajai lietai nav nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

Līdz ar to lietā stājas spēkā Kurzemes apgabaltiesas 15. jūnija spriedums, ar kuru prasība apmierināta daļēji, bet pretprasība noraidīta. AT lēmums nav pārsūdzams.

Kā informē advokātu birojs "Šķiņķis Pētersons" komandītsabiedrības "Expo 2015" pārstāvību tiesā nodrošināja advokātu biroja "Cobalt" vadošais partneris Lauris Liepa sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroja "Šķiņķis Pētersons" zvērinātu advokātu Matīsu Šķiņķi.

No advokātu birojā sniegtās informācijas izriet, ka, atstājot spēkā Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, no EM par labu komandītsabiedrībai "Expo 2015" piedzīti 370 800 eiro, tostarp tiesāšanās izdevumi.

AT informē, ka ar Kurzemes apgabaltiesas spriedumu no EM par labu komandītsabiedrībai "Expo 2015" nospriests piedzīt zaudējumus, kas izriet no 2013. gada 19. decembra projektēšanas līguma par objektu Latvijas ekspozīcijai izstādē "Expo Milano 2015" nepamatoti izmaksāto galvojumu 27 426,28 eiro un komisijas maksu 141,20 eiro, un producēšanas līguma par Latvijas ekspozīcijas izstādē idejiskās ieceres māksliniecisko un organizatorisko realizēšanu, kā arī uzraudzību nepamatoti izmaksāto galvojumu 307 491,14 eiro un komisijas maksu 768,73 eiro. Tāpat par labu komandītsabiedrībai lemts piedzīt tiesāšanās izdevumus. Prasītājai atzītas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no neatmaksātās zaudējumu summas līdz sprieduma izpildei.

Prasība noraidīta daļā par zaudējumu 16 423,22 eiro un likumisko procentu piedziņu pēc 2013. gada 19. decembra projektēšanas līguma, un daļā par zaudējumu 106 423,22 eiro un likumisko procentu piedziņu pēc 2013. gada 19. decembra producēšanas līguma un likumisko procentu piedziņu par nepamatoti izmaksātajiem galvojumiem.

AT lēmumā par lietas apstākļiem atbilstošu norāda Kurzemes apgabaltiesas atzinumu par nepamatotu galvojuma/garantijas naudas saņemšanu no AS "SEB banka". Apelācijas instances tiesa nav konstatējusi prasītājas – komandītsabiedrības "Expo 2015" – prettiesisku vai vainojamu rīcību līgumu izbeigšanā un kaitīgo seku radīšanā atbildētājai. Līdz ar to šajā daļā tiesa pamatoti prasību apmierinājusi.

AT lēmumā arī norāda, ka atbildētājas – EM – kasācijas sūdzībā nav apstrīdēts apelācijas instances tiesas slēdziens par to, ka noslēgto projektēšanas līgumu un producēšanas līgumu atbildētāja EM izbeigusi pamatojoties uz šo līgumu noteikumu: pasūtītājam zudusi nepieciešamība pēc projektētāja veiktajiem darbiem un producenta sniegtajiem pakalpojumiem.

Attiecībā uz noraidīto pretprasību par darbu pieņemšanas – nodošanas aktu atzīšanu par spēkā neesošiem viltus dēļ un zaudējumu 632 013,04 eiro piedziņu, AT norāda, ka apelācijas instances tiesas spriedumā ir izvērsta argumentācija, pamatojoties uz kādiem pierādījumiem, tiesa nonākusi pie atziņas, ka ne maldība, ne viltus parakstīto 20 aktu atzīšanai par spēkā neesošiem nav konstatējama un tiesas spriedums atbilst Civilprocesa likumam. Proti, tiesa ir vispusīgi novērtējusi lietā esošos pierādījumus un sprieduma motīvu daļā norādījusi lietā konstatētos faktus un pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi. AT ieskatā pašas atbildētājas kasācijas sūdzībā atspoguļotais, ka "(..) vairāk kā 91% no veiktajiem maksājumiem ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem", norāda nevis uz darbus apliecinošo aktu spēkā neesamību kā tādu, bet šajos aktos ietverto ziņu atbilstību īstenībai.

Jau ziņots, ka 23. novembrī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā viena persona apsūdzēta par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu saistībā ar izstādi "Expo Milano 2015", nodarot zaudējumus Latvijas valstij 376 956 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka 2015. gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota VP. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

EM iepriekš Ģenerālprokuratūrai iesniedza ministrijas dienesta pārbaudes komisijas detalizētu ziņojumu par to, ka Latvijas dalības "ExpoMilano2015" projekta organizēšanā tika pieļauti būtiski pārkāpumi.

Pārbaudes rezultātā tika ierosināta disciplinārlieta pret sešām EM amatpersonām, trīs no tām - departamentu direktores - tika atstādinātas no amata. Dienesta pārbaudēs komisija konstatējusi, ka projektam par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē "ExpoMilano2015" nav nodrošināta atbilstoša un efektīva vadība un nav pietiekami vērtēti Latvijas dalības izstādē "ExpoMilano2015" iespējamie organizācijas modeļi un to riski, kā arī ir konstatēti būtiski trūkumi projektam piešķirtā finansējuma izlietojuma kontrolē.

Komisija konstatējusi arī citus pārkāpumus, tostarp termiņu neievērošanu projekta sākuma fāzē, neatbilstoši veiktus iepirkumus, noslēgtus nekvalitatīvus līgumus un neatbilstošu to izpildes uzraudzību.

Iepriekšminētās darbības nav ļāvušas projektu īstenot sākotnēji paredzēto budžeta izmaksu apjomā, termiņos un kvalitātē, secinājusi komisija.

2015. gada maijā toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paziņoja, ka Ekonomikas ministrija komandītsabiedrībai "Expo 2015" pieprasījusi atdot aptuveni 800 000 eiro, kas izmaksāti saistībā ar gatavošanos dalībai starptautiskajā izstādē "World Expo 2015" Milānā, kurā Latvija tā arī nepiedalās.

Reizniece-Ozola toreiz norādīja, ka ministrija veikusi rūpīgu finanšu plūsmas analīzi saistībā ar "Expo" projektu, konstatējot, ka par atsevišķiem darbiem ir maksāts vairākkārt, esot veikta samaksa par darbiem, kas nav notikuši, tāpat esot konstatētas "uzpūstas" cenas, piemēram, par mājaslapas izveidi samaksāti vairāki desmiti tūkstošu eiro, par dzīvesvietu izpēti izstādes norises vietā - aptuveni 30 000 eiro, tāpat krietni sadārdzinātas cenas esot bijušas par nepieciešamā aprīkojuma izpēti.

Komandītsabiedrības vadītājs Ģirts Majors 2015. gadā aģentūrai LETA paziņoja, ka komandītsabiedība nesaskata pamatojumu Ekonomikas ministrijas pieprasījumam par līdzekļu atmaksu.

Tāpat jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīta otra saistībā ar izstādi rosinātā krimināllietu. Šajā lietā pēc Krimināllikuma panta par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, apsūdzēts uzņēmējs Ģirts Majors, kurš plašākai sabiedrībai zināms kā festivāla "Positivus" rīkotājs. Valsts apsūdzības uzturētāja šajā lietā Lada Bogojavļenska iepriekš žurnālistiem atklājusi, ka apsūdzības ieskatā uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

Saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "ExpoMilano2015" ir ierosinātas divas krimināllietas, vienā no kurām apsūdzēta kāda bijusī Ekonomikas ministrijas amatpersona, iepriekš pastāstīja prokurore. Bogojavļenska toreiz skaidroja, ka šajā lietā par amatpersonas bezdarbību apsūdzība celta kādai nu jau bijušajai EM amatpersonai. Apsūdzība uzskata, ka valstij nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Apsūdzētā amatu prokurore neatklāja, taču apliecināja, ka apsūdzētais nav "zemas kategorijas ierēdnis".