Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par divām pretējām iniciatīvām - vienā no tām pausts aicinājums atbalstīt ANO Migrācijas paktu, otrā - to neatbalstīt.
Iestāties par ANO migrācijas paktu aicina bijusī "Rail Baltica" valdes priekšsēdētāja Baiba Anda Rubesa. Ar šādu iniciatīvu viņa vēlas panākt 13. Saeimas atbalstu ANO Migrācijas paktam par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju. Rubesas ieskatā ir jāstrādā ar 13.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Ārlietu komisiju, kā arī Latvijas Ārlietu ministriju, lai nostiprinātu izpratni par ANO Migrācijas paktu Latvijas sabiedrībā.
Iniciatīvas autores ieskatā pakta atbalstīšana veicinātu drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju Latvijā, paredzot rīcību un mehānismus, kas ir saskaņā ar Latvijas migrācijas politikas un integrācijas politikas pamatprincipiem. Tāpat tā nodrošinātu Latvijas pozitīvo reputāciju starptautiskā līmenī un Latvijai nozīmīgu starptautisko organizāciju stabilitāti un vienotību.
Pret minēto paktu parakstus sācis vākt Toms Spila. Ar šo iniciatīvu viņš ierosina Latvijas parlamentam un valdībai neatbalstīt ANO globālās migrācijas līgumu, kas, viņaprāt, paredz "legalizēt migrāciju" Eiropā u.c. Šis nolīgums, pēc Spilas domām, veicinās migrantu pieplūdumu, "kas ir apdraudējums valsts suverenitātei un kultūrai".
Spilas ieskatā Latvijas valstij un tautai ir nepieciešams parādīt savu nostāju konkrētajā jautājumā, kā to jau dara tādas valstis kā ASV, Austrija, Austrālija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Ungārija un Polija.
Par ANO migrācijas pakta atbalstīšanu līdz šim parakstījušies aptuveni 500 cilvēku, bet pret - aptuveni divas reizes vairāk, proti, vairāk nekā 1000.
Kā ziņots, valdība ņems vērā Saeimas balsojumu jautājumā par Latvijas atbalstu ANO Migrācijas paktam, pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Valdība pirmdien pieņēma zināšanai Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par ANO Migrācijas paktu, tomēr gala lēmumu par Latvijas pievienošanos šim dokumentam atstās Saeimas ziņā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) skaidroja, ka ministri vienojās sagaidīt Saeimas lēmumu par pievienošanos vai nepievienošanos ANO Migrācijas paktam, bet līdz Saeimas balsojumam vēl notiks politiskās konsultācijas, turklāt ĀM sagatavos skaidrojumu, ka minētais dokuments neuzliks Latvijai juridiskas saistības.
Ārlietu ministrs uzsvēra, ka ANO Migrācijas pakts nav juridiski saistošs līgums. Pēc viņa teiktā, saistībā ar šo paktu publiskajā telpā tiek pausta maldinoša informācija. "Šis dokuments nosaka, ka nacionālajām valstīm ir tiesības pašām lemt par migrācijas politiku, kā arī tas paver iespējas cīnīties ar cilvēktirdzniecību un kontrabandu," skaidroja Rinkēvičs.
Ministru prezidents piebilda, ka vēl tiks definēti tie punkti ANO Migrācijas paktā, kas Latviju dara bažīgu. Premjers atzina, ka Latvija varētu savas bažas definēt kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Skandināvijas valstīm.
Kučinskis norādīja, ka ANO Migrācijas paktā ir daudz pozitīva, jo tiek pievērsta uzmanība tām valstīm, kurās rodas migrācija. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka dokumentu var arī interpretēt kā likuma normu, kas ANO dalībvalstīm ierobežos iespējas pieņemt lēmumus. Tāpēc arī Latvija gatavos savu īpašu nostāju šajā jautājumā.
Aicināts skaidrot situāciju, ja gadījumā Saeima šo ceturtdien, 6.decembrī, lemj aicināt valdību nepievienoties ANO Migrācijas paktam, Kučinskis stāstīja, ka tādā gadījumā Latvija dokumentam nepievienosies.
Tajā pašā laikā premjers piebilda, ka neatkarīgi no Latvijas u.c. dalībvalstu nacionālajiem lēmumiem, ANO Migrācijas pakts dalībvalstīm būs saistošs. "Tieši tāpēc ir saprātīgi uzskaitīt tos jautājumus, kas Latvijai, Baltijas valstīm un Skandināvijas valstīm rada bažas," uzsvēra Kučinskis un piebilda, ka gala lēmums par Latvijas pievienošanos ANO Migrācijas paktam ir jāpieņem Saeimai.
Dokuments izstrādāts starp ANO dalībvalstīm ar mērķi rast risinājumus globālās migrācijas cēloņiem un sekām. Dokuments paredz politiskā līmenī noteikt turpmāko starptautiskas sadarbības ietvaru šī jautājuma risināšanā. Tā saturs ir radīts visaptverošu sarunu rezultātā, kurās piedalījās visu ANO dalībvalstu, izņemot ASV, pārstāvji.
"Uzskatām, ka vēlamu rezultātu iespējams panākt, tikai iesaistoties sarunu procesā, tāpēc Latvijas interesēs ir piedalīties deklarācijas pārskata procesos gan ANO, gan reģionālajos līmeņos, tādējādi saglabājot iespēju ietekmēt tālākās ar migrācijas problemātiku saistītās diskusijas un rezultātu," ministrijas nostāju argumentēja Drēģeris.
Ministra padomnieks uzsvēra, ka šis dokuments nav juridiski saistošs, taču ANO dalībvalstis ir aicinātas vērtēt tā īstenošanu arī nacionālā līmenī. "Dokuments nerada jaunas tiesību normas attiecībā uz migrāciju un papildus finansiālo un administratīvo slogu. Turklāt, veidojot kopīgo nostāju sarunās par Kompakta tekstu, Eiropas Savienība (ES) stingri pieturējās pie principa, ka tam ir jābūt saskaņā ar esošo ES politiku atbilstošās jomās, jāatspoguļo dalībvalstu vienprātīgu viedokli, kā arī jāatbilst spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem un līgumiem," skaidroja Drēģeris.
Ministra padomnieks skaidroja, ka pēc Marakešas konferences pakta teksts kopā ar ziņojumu par konferenci tiks nosūtīts apstiprināšanai ANO Ģenerālajai asamblejai. Sagaidāms, ka konferencē pakts tiks atbalstīts ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Valstīm, kas migrācijas paktu neatbalstīs, būs iespēja detalizēti skaidrot savu pozīciju.
Sakarā ar to, ka Globālais migrācijas pakts ir pirmais šāda veida ANO dokuments, sagaidāms, ka tajā ietvertie principi ilgtermiņā tiks atkārtoti izmantoti arī citu starptautisko procesu darba kārtībā.
Līdz ar ANO migrācijas pakta apstiprināšanu plānots izveidot vairākus pārskata mehānismus un procesus, tostarp, Starptautisko migrācijas pārskata forumu. Forums tiktos reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu, lai izvērtētu deklarācijas īstenošanas gaitu, apmainītos ar labās prakses piemēriem, kā arī stiprinātu valstu tālāku sadarbību migrācijas radīto izaicinājumu pārvarēšanā.
