Bez nākamā gada budžeta pieņemšanas nevar tikt palielināta minimālā pensija, sociālo darbinieku algas, kā arī nodrošināts finansējums labklājības jomā iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuras sniedz atbalstu politikas veidošanā, atzina labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Viņš norādīja, ka daudzi jautājumi, kas saistīti ar nākamā gada budžetu, var tikt atrisināti, veicot izmaiņas Likumā par budžetu un finanšu vadību, paredzot, ka jauna budžeta nepieņemšanas gadījumā stājas spēkā nevis 1/12 daļa no šī gada budžeta, bet gan vidējā termiņa budžets.
Vienlaikus ministrs atzina, ka Labklājības ministrijai (LM) ļoti būtiski, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pieņemts arī nākamā gada budžets, jo ministrija iesniegusi vairākas nozīmīgas iniciatīvas nākamajam gadam, kuras netiks īstenotas, kamēr netiks pieņemts budžets.
Katra no ministrijām nākamā gada budžetam iesniedz prioritāros pasākumus, un šādus pasākumus iesniegusi arī LM. Reirs norādīja, ka viens no prioritārajiem pasākumiem ir minimālās pensijas celšana, kam ministrijai nepieciešami 19 miljoni eiro. LM rosinājusi palielināt atbalstu minimālo pensiju saņēmējiem, paaugstinot minimālo valsts pensiju aprēķinu bāzi no 64 līdz 94 eiro.
LM nākamgad budžetā pieprasījusi arī papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Šī finanšu pieprasījuma atbalstīšanas gadījumā sociālo darbinieku atalgojums varētu pieaugt par 136 eiro mēnesī, kas "uz rokas" ir 95 eiro. Reirs atzina, ka bez nākamā gada budžeta pieņemšanas atalgojuma palielināšana arī sociālajiem darbiniekiem nav iespējama.
Tāpat pagaidām nav skaidrs, vai NVO, kuras darbojas pie labklājības jomas politikas veidošanas, saņems līdz šim nodrošināto finansējumu organizāciju darbības nodrošināšanai. Šogad biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskām organizācijām no LM budžeta tika piešķirtas dotācijas kopumā 325 000 eiro apmērā.
Reirs pastāstīja, ka gadus iepriekš NVO tika finansētas no sabiedrībā kritizētajām "deputātu kvotām", tomēr nākamgad finansējums NVO tika piešķirts kā "speciāls postenis", kam LM budžetā pirmo reizi tika piešķirta nauda. Vienlaikus šis finansējums bijis vienreizējs pasākums. LM gan iesniegusi pieprasījumu arī nākamgad piešķirt finansējumu NVO, kuras strādā pie politikas veidošanas, piebilda ministrs.
Viņš uzsvēra, ka ministrijai svarīgi, lai nākamā gada budžets tiktu pieņemts pēc iespējas ātrāk.
Jau ziņots, ka LM papildu līdzekļus nākamā gada budžetā prasa sociālā nodrošinājuma pilnveidošanai ģimenēm ar bērniem, minimālā ienākumu līmeņa palielināšanai, kā arī citiem pasākumiem, informēja ministrijā.
Kopumā labklājības nozares prioritārajiem pasākumiem 2019. gadā papildus nepieciešami vairāk nekā 64 miljoni eiro. Kopā ar papildu diviem starpnozaru pasākumiem - 88 miljoni eiro, skaidroja ministrijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
