Foto: F64

Grīziņkalnā prioritāri jārisina problēmas, kas saistītas ar dzīves apstākļiem, vietējo sabiedrību, satiksmi un autostāvvietu pieejamību, Rīgas domes pasūtītā aptaujā secinājuši "Latvijas Fakti" pētnieki.

"Latvijas Fakti" šā gada septembrī organizēja četras fokusa grupu diskusijas ar 48 pilngadīgiem Grīziņkalna iemītniekiem, iztaujājot viņus par dzīvi savā mikrorajonā.

Pētījumā izmantoja instrumentāriju "Apdzīvotas vietas standarts", ko pielieto apdzīvotas vietas kvalitātes novērtēšanai, palīdzot cilvēkiem identificēt Grīziņkalna vājās un stiprās puses, kā arī attīstības prioritātes.

Pētījuma dalībniekus aicināja novērtēt 14 apdzīvotas vietas aspektus skalā no viens līdz septiņi. Viens nozīmē, ka konkrētais aspekts ir ļoti jāuzlabo. Bet septiņi nozīmē, ka aspekts jāuzlabo ļoti maz.

Izskatīšanai Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā pievienotajā "Latvijas Faktu" prezentācijā lasāms, ka aptaujātie Grīziņkalna iedzīvotāji viskritiskāk vērtē dzīves apstākļus un vietējo sabiedrību, satiksmi un auto stāvvietas, kā arī pārvietošanās iespējas. Bet vispozitīvāk novērtēta spēļu un atpūtas iespēja, dabas teritoriju pieejamība un infrastruktūra.

Pārvietošanās iespējas Grīziņkalna iedzīvotāji novērtēja ar 4,6 punktiem. Respondentu skatījumā lielākie šī aspekta trūkumi ir novecojusī satiksmes infrastruktūra, proti, bedres uz ceļiem. Velobraucējiem un indivīdiem traucē augstās ielu apmales. Trūkst apgaismojums, jo īpaši ziemā un mazajās ieliņās. Ir pārāk maz soliņu, kur atpūsties.

Sabiedrisko transportu aptaujā novērtēja ar 5,3 punktiem. Tas kopumā apmierina Grīziņkalna iedzīvotāju vajadzības. Iedzīvotāji gan aizrādīja, ka neviens maršruts Grīziņkalnu nesavieno ar kādiem no Rīgas kapiem. Ne visas pieturvietas aprīkotas ar soliņiem, bet transports rīta un vakara stundās mēdz būt pārpildīts.

Satiksmi un pieejamās autostāvvietas respondenti novērtēja ar 4,3 punktiem. Par vienu no aktuālākajām apkaimes problēmām nosaukts autostāvvietu trūkums. Ja Grīziņkalna apkaimē notiek pasākumi, automašīnas aizņem apkārtējās ielas un pagalmus, neatstājot vietu vietējo iedzīvotāju automašīnām. Aptaujātie norādīja, ka Pērnavas ielā ir pārāk intensīva satiksme un smago automašīnu pārvietošanās pa to rada traucējošu troksni un vibrācijas.

Ielu un vietu aspekts novērtēts ar 5,2 punktiem, jo apkaimē ir viegli orientēties un pēdējā laikā vairums atpazīstamāko objektu ir renovēti. Par problēmu iedzīvotāji uzskata lielo nolaisto ēku un graustu skaitu, kas rada nelabvēlīgu iespaidu, jo piesaista bezpajumtniekus, alkoholiķus un narkomānus. Iespaidu par Grīziņkalnu bojā prostitūcija, spēļu zāles, "točkas". Lai gan šajā jomā panākts progress, iedzīvotāji joprojām saskaras ar negācijām.

Dabas teritorija ar 6,3 punktu vērtējumu ierindota otrajā vietā starp Grīziņkalna labākajām kvalitātēm. Respondentu skatījumā Grīziņkalnā ir labāka gaisa kvalitāte nekā citviet Rīgā. Problēmas sagādā bezpajumtnieki, kuri iecienījuši Grīziņkalnu un Ziedoņdārzu. Atsevišķas vietas nav pieejamas invalīdiem. Trūkst zaļuma uz ielām.

Spēles un atpūta ar 6,5 punktiem ir pirmajā vietā no 14 aptaujā iekļautajiem Grīziņkalna dzīves aspektiem. Iedzīvotāji vērtē, ka šajā jomā Grīziņkalns, iespējams, ir vislabākā apkaime visā galvaspilsētā. Kritika veltīta Centra sporta kvartālam, kur vasarās nav iespējams patverties no svelmes, kā arī dažbrīd nav iespējams tikt pie interesējošā aprīkojuma.

Infrastruktūra novērtēta ar 5,4 punktiem. Tā lielākoties vietējos iedzīvotājus apmierina. Vairums Grīziņkalnu uzskata par klusu, mierīgu un zaļu guļamrajonu, kas atrodas dažu minūšu braucienā no Rīgas centra. Iedzīvotāji slikti vērtē iepirkšanās iespējas, vietējās kafejnīcas, kultūras centra trūkumu, publiskās veļas mazgātavas un pirts trūkumu, kā arī mazo aptieku skaitu.

Darbs un vietējā uzņēmējdarbība novērtēta ar 3,9 punktiem, kas bija zemākais vērtējums starp visām 14 kategorijām. Iedzīvotāju skatījumā Grīziņkalnā nav izteikta uzņēmējdarbības aktivitāte un kā zemu tie novērtēja arī nākotnes potenciālu, jo ir pārāk maza iedzīvotāju plūsma un pirktspēja. Situāciju sarežģī arī pavisam tuvu esošais centrs, kur pieejami visi nepieciešamie pakalpojumi un iestādes. Respondenti uzskata, ka attīstību kavē arī pārāk dārgā telpu īre.

Dzīves apstākļi novērtēti ar 4,3 punktiem. Dzīvojamo fondu Grīziņkalna iedzīvotāji uzskata par neviendabīgu. Lai arī apkaimē ir pieejamas renovētas ēkas un jaunbūves ar kvalitatīviem dzīvokļiem, vairums ēku ir gan fiziski, gan morāli novecojušas un neatbilst mūsdienu prasībām. Lielākā daļa ēku ir vēsturiskas, tāpēc to rekonstrukcija ir dārga.

Sociālo kontaktu kategorijā Grīziņkalns novērtēts ar 4,1 punktu. Tā kā vairuma Grīziņkalna iedzīvotāju aktīvā ikdienas un sociālā dzīve noris ārpus apkaimes, kopumā kopienas attiecības ir mazattīstītas un apkaimes iedzīvotājiem nav raksturīga savstarpējā socializēšanās. Kaimiņi nepazīst cits citu. Apkaimes jaunpienācējus neinteresē sociālo kontaktu uzturēšana.

Identitāte un piederība saņēmusi 5,3 punktus no septiņiem. Gados jaunākie respondenti vērtēja, ka Grīziņkalnam nav identitātes, jo šo apkaimi uzskata par attālu Rīgas centru. Citi aptaujātie norādīja, ka Grīziņkalnu negatīvi uztver ne šajā apkaimē dzīvojošie rīdzinieki.

Drošības sajūtu aptaujātie novērtēja ar 4,3 punktiem. Vērtējumu izkliede ir nevienmērīga – vienlīdz bieži iedzīvotāji sniedza gan pozitīvu, gan negatīvu atzinumu. Pētījumā atklājies, ka drošāk Grīziņkalnā jūtas tie iedzīvotāji, kas apkaimē dzīvo ilgāku laiku. Kritiskāki par drošību ir iedzīvotāji, kuriem ir nepilngadīgi bērni. Naktīs Grīziņkalns ir neomulīgs, apkaimē bieži sastopami bezpajumtnieki, sastopamas dažādas nelikumības un spēļu zāles.

Uzturēšanas un apsaimniekošanas aspektu respondenti novērtēja ar 4,3 punktiem. Aptaujātie uzteica parku uzturēšanu, bet norādīja uz nepieciešamību sakopt dzīvojamās ēkas. Ielu tīrība ir nevienmērīga. Visgrūtāk klājas mazajām ieliņām, kuras kopj kūtrāk. Iedzīvotāji norādīja, ka ir pasliktinājies sētnieku darbs. Pavasarī bieži redzami suņu atstāti pārsteigumi.

Ietekmes un kontroles sajūta novērtēta ar 4,1 punktu. Arī šajā aspektā vienlīdz bieži sniegti gan pozitīvi, gan negatīvi atzinumi. Kopumā Grīziņkalna iedzīvotāji ir neieinteresēti, neaktīvi, kas netic tam, ka viņu viedokli uzklausīs. Apkaimes iedzīvotāji arī neuzskata, ka viņu darbība spēs Grīziņkalnu būtiski mainīt. Respondenti norādīja, ka šķēršļus problēmu risināšanā sagādā birokrātija un apkaimes biedrības trūkums.

Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas galvenā speciāliste Linda Veržbicka portālam "Delfi" paskaidroja, ka projektu, kura ietvaros veikt pētījums par Grīziņkalnu, īstenots Eiropas Komisijas Pētniecības un Inovācijas direktorāta pamatprogrammas "Apvārsnis – 2020 - pētniecības un inovāciju programma 2014.-2020.gadam" finansētā projektā "INHERIT – Veselības un vides starpsektorālās sadarbības pētniecība un inovācijas" ietvaros. Šī projekta ietvaros Rīgā tika realizēts pilotprojekts "Apdzīvotās vietas standarts", ko pēc Labklājības departamenta pasūtījuma veica Tirgus un sociālo pētījumu aģentūra "Latvijas Fakti".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!