Foto: LETA

Atsaucoties uz publiski izskanējušo informāciju par "KPV LV" ierosinājumu Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām slēgt konfidencialitātes līgumu, Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicinājusi partijas šādus līgumus neparakstīt.

Asociācijas vadītāja Ivonna Plaude norāda, ka šāda rīcība no partiju puses būtu nepieņemama.

"Nepieņemami, ka sabiedrībai tik nozīmīgi jautājumi, kā, piemēram, valdības veidošanas process un būtisku reformu, to risinājumu piedāvājums tiktu noslepenots ar neizprotamiem un demokrātiskā sabiedrībā nepieņemamiem konfidencialitātes līgumiem. Šādi aicinājumi slēpt informāciju uzskatāmi par tiešu uzbrukumu vārda brīvībai un attiecīgi arī žurnālistu tiesībām veikt savu darbu," paziņojumā norāda Plaude.

Latvijas Žurnālistu asociācija uzsver, ka atbilstoši demokrātiskai praksei, laikā, kad partijas lemj par valstij būtiskām reformām un valdības sastāvu, informācijai par partiju nostāju un lēmumiem jābūt caurskatāmai un sabiedrībai ērti pieejamai.

Tāpat asociācija aicina ļoti rūpīgi vērtēt ideju atgriezties pie prakses padarīt valdības sēdes atkal slēgtas. Šāda pieeja valdības darbam tika pārtraukta vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā 2002. gadā. Ņemot vērā atvērto datu principus un lēmumu pieņemšanas caurspīdīguma nozīmību, šāds solis, kā uzskata LŽA, var apdraudēt kvalitatīvu sabiedrības informēšanas procesu par valstiski nozīmīgiem jautājumiem.

Kā liecina "KPV LV" Ministru prezidenta amata kandidāta Alda Gobzema valdības veidošanas sarunu darba plāns, pirmajā tikšanās reizē, kas norisinājās otrdien, bija paredzēts parakstīt konfidencialitātes līgumu. Pret konfidencialitātes līguma slēgšanu pagaidām iestājās gan partiju apvienība "Attīstībai/Par!", gan partiju apvienība "Jaunā Vienotība".

Tāpat sarunas laikā iezīmējušās vairākas domstarpības starp politiskajiem spēkiem. Vairums partiju nepiekrīt "KPV LV" uzstādījumam par slēgtām Ministru kabineta sēdēm un par automātisku pielaidi valsts noslēpumam Saeimas deputātiem un ministriem.

Vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc tikšanās ar visiem 13. Saeimā ievēlētājiem politiskajiem spēkiem 26. novembrī nolēmis uzticēt valdības veidošanu partijas "KPV LV" līderim Aldim Gobzemam.

Valsts prezidents nule kā izvēlētajam valdības veidotājam Gobzemam tāpat kā viņa priekšgājējam Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam deva divas nedēļas, lai iezīmētu valdības aprises, panāktu Saeimas vairākuma atbalstu, kā arī iezīmētu iespējamo valdības sastāvu un prioritāri veicamos darbus. Ja Gobzemam tas neizdosies līdz 10. decembrim (ieskaitot), tad Vējonis savu nomināciju atsauks un aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!