Otrajā tikšanās reizē politiskie spēki pārrunājuši virkni tehnisku jautājumu, kas saistīti ar valdības un Saeimas darbu. Saruna gājusi pēc iepriekš paredzētā plāna, atklāja Gobzems.
Tās laikā partijas vienojušās, ka "KPV LV" organizēs tikšanos ar Valsts prezidentu, lai pārrunātu pielaides valsts noslēpumam jautājumu. Lai gan iepriekš ziņots, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) secināja, ka ir nepieciešama papildu pārbaude, vai Gobzemam ir iespējams izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, "KPV LV" līderis uzsvēra, ka šis jautājums neskar tikai viņu. "KPV LV" ieskatā šis jautājums ir saistīts ar "demokrātijas potenciālu apdraudējumu".
Gobzems atgādināja, ka "KPV LV" ieskatā esošā sistēma ar valsts pielaidēm ir klaji nedemokrātiska. Jāatgādina, "KPV LV" iepriekš publicētajā potenciālās valdības deklarācijas projektā rakstīts, ka, lai stiprinātu demokrātiju, iecerēts nodrošināt automātisku pielaidi valsts noslēpumam Saeimas deputātiem un ministriem. Pret šo punktu gan kritiski ir potenciālie sadarbības partneri.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) līderis Raivis Dzintars pēc tikšanās uzsvēra, ka demokrātija ir jāsabalansē ar drošības interesēm. NA uzticas Latvijas drošības iestādēm un to vadītājiem, atzīmēja Dzintars. "Nacionālā apvienība absolūti neizskata iespēju, kas varētu mainīt sistēmu tādā veidā, ka automātiski tiek piešķirta pielaide visiem Saeimas deputātiem," skaidroja partijas līderis.
Arī "Jaunās Vienotības" pārstāvis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sacīja, ka arī viņa pārstāvētā partiju apvienība ir kategoriski pret valsts noslēpuma pielaižu sistēmas reformu, jo tajā ir labs līdzsvars starp demokrātijas un valsts drošības principiem. Vienlaikus viņš pieļāva, ka pārbaudes par premjera amata kandidātiem varētu sākt veikt jau pirms Saeimas vēlēšanām.
ZZS pārstāvis Edgars Tavars pauda, ka jautājums par pielaidēm vēl ir jāizdiskutē. Arī partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ir pret drošības pielaižu reformu, pauda apvienības līderis Juris Pūce. Viņš uzsvēra, ka pielaižu piešķiršana visiem ievēlētajiem deputātiem radītu paaugstinātus riskus.
"KPV LV" tikšanās laikā potenciālajiem partneriem izskaidrojusi, kā tā redz atteikšanos no koalīcijas padomes sēdēm, kā arī kādā veidā tā redz slēgtas MK sēdes. Arī šis jautājums raisīja domstarpības potenciālo sadarbības partneru vidū.
Rinkēvičs uzsvēra, ka "Jaunā Vienotība" iebilst pret slēgtām MK sēdēm. Arī "Attīstībai/Par!" iebilda pret tām. Kā skaidroja Pūce, "KPV LV" argumenti par slēgtu valdības sēžu nepieciešamība nav pārliecinājuši apvienību.
Arī NA uzskata, ka valdības sēdēm jābūt atklātām.
Savukārt ZZS šķēršļus slēgtu valdības sēžu ieviešanai neliks, atklāja Tavars. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi pēc tam mediju pārstāvjiem pateikt, kas ir runāts šajā sēdē un kādi lēmumi ir panākti.
Ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc tikšanās ar visiem 13. Saeimā ievēlētājiem politiskajiem spēkiem 26. novembrī nolēmis uzticēt valdības veidošanu partijas "KPV LV" līderim Aldim Gobzemam.
Valsts prezidents nule kā izvēlētajam valdības veidotājam Gobzemam tāpat kā viņa priekšgājējam Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam deva divas nedēļas, lai iezīmētu valdības aprises, panāktu Saeimas vairākuma atbalstu, kā arī iezīmētu iespējamo valdības sastāvu un prioritāri veicamos darbus. Ja Gobzemam tas neizdosies līdz 10. decembrim (ieskaitot), tad Vējonis savu nomināciju atsauks un aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.
