Viņš uzskata, ka, uz mediķiem attiecinot Darba likumā paredzēto normālo darba laiku un pieļaujamo virsstundu skaitu, varētu tikt būtiski ierobežots veselības aprūpes pakalpojumu apmērs.
Kalējs ir pārliecināts, ka ar NTSP apakšpadomē panākto risinājumu problēma ar cilvēkresursiem nākamgad varētu tikt daļēji atrisināta un bez šādas rīcības nebūtu iespējams novērst ārkārtas situāciju slimnīcu sektorā.
Kā ziņots, NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadome aicinās uz laiku ļaut ārstniecības personām strādāt vairāk virsstundu par Darba likumā paredzēto, vienlaikus paredzot, ka par tām visām tiek maksāts dubultā, izriet no veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) teiktā pēc apakšpadomes sēdes.
Apakšpadome vēlas Ārstniecības likumā noteikt trīs gadu pārejas periodu, kurā mediķi drīkstētu strādāt kopumā 60 stundas nedēļā jeb 240 stundas mēnesī, kas palīdzētu daļēji risināt problēmu ar cilvēkresursu trūkumu. Tas nozīmē, ka ārsti kopumā no nākamā gada līdz 2021. gadam drīkstētu strādāt 72 virsstundas mēnesī, par visām saņemot dubultu samaksu.
Aplēsts, ka līdz ar šādu pārejas periodu virsstundu apmaksai sākotnēji paredzēto papildu 16 miljonu vietā būtu vajadzīgi 19 miljoni eiro, sacīja Čakša.
Šajā jautājumā gan nepieciešams arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) akcepts. Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka šāds risinājums iespējams tikai gadījumā, ja no nākamā gada tiek nodrošināts solītais atalgojuma pieaugums par 20%. LVSADA par šo jautājumu lems decembrī.
Latvijas Slimnīcu biedrība piektdien nāca klajā ar brīdinājumu par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1. janvāra saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu attiecībā uz pagarināto normālo darba laiku.
Normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm, tika ieviests ekonomiskās un finanšu krīzes laikā 2009. gadā, lai ļautu mediķiem vairāk nopelnīt, strādājot ilgākas stundas vienā darba vietā. Tas paredzēja iespēju ārstniecības personai noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, nosakot par tām visām vienādu darba samaksu.
Tikmēr citās nozarēs strādājošajiem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā, bet par virsstundām maksā dubultā.
Pērn Saeima nolēma, ka ir jāatgriežas pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā, tomēr to bija plānots darīt pakāpeniski.
Tomēr ieceri par normas pakāpenisku atcelšanu izjauca ST lēmums, atzīstot to par spēkā neesošu jau no 2019. gada 1. janvāra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
