Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments ir nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča (S) un viņa sievas Olgas prasībā pret laikrakstu "Ludzas Zeme", līdz ar to spēkā stājies Latgales apgabaltiesas 2017. gada spriedums, ar kuru par labu mēram un viņa sievai no laikraksta piedzīta 880 eiro liela morālā kompensācija, pavēstīja AT pārstāve Baiba Kataja.
AT tiesnešu kolēģija atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā iekļautais lietas iznākums ir nepareizs, kā arī izskatāmajai lietai nav nozīmes vienotas tiesu prakses veidošanā. Līdz ar to lietā stājas spēkā Latgales apgabaltiesas 2017. gada 22. novembra spriedums, ar kuru prasība apmierināta daļēji. AT lēmums nav pārsūdzams.
AT savā lēmumā norādījusi, ka Latgales apgabaltiesa, izskatot lietu, pienācīgi noskaidrojusi un izvērtējusi visus svarīgos aspektus, lai konkrēto strīdu izšķirtu. Apelācijas instances tiesa ir vērtējusi to, vai presē publiskotie izteikumi, kurus prasītāji uzskata par viņu godu un cieņu aizskarošiem, satur ziņas jeb uz faktiem balstītu informāciju, nevis tikvien subjektīvu viedokli jeb vērtējumu, kas nepakļaujas pierādījumu par to atbilstību patiesībai pārbaudei. Tāpat pārbaudīts, vai presē izplatītā informācija aizskar prasītāju godu un cieņu, kā arī vai iejaukšanās atbildētāju pamattiesībās brīvi paust savus uzskatus, saņemt un izplatīt informāciju, kas ir viens no demokrātiskas sabiedrības balstiem un būtiskākajiem nosacījumiem tās progresam, būtu attaisnojama un samērīga.
AT tiesnešu kolēģija, pretēji kasācijas sūdzībā un pretsūdzībā apgalvotajam, konstatēja, ka apelācijas instances tiesa šo uzdevumu ir pienācīgi izpildījusi.
Tiesā skaidroja, ka Latgales apgabaltiesas secinājumi par prasības daļēju pamatotību izdarīti, balstoties uz strīda apstākļu vispusīgu un pilnīgu pārbaudi, izvērtējot apstrīdēto izteikumu saturu un kontekstu, kādā tie publicēti. Apgabaltiesa sīki motivējusi, kādu apsvērumu dēļ tā atsevišķus publiskotos izteikumus atzinusi par prasītāju godu un cieņu aizskarošām ziņām, kuru patiesumu atbildētājas nav spējušas pierādīt, bet citus - par žurnālista paustu viedokli, kuram turklāt bija pietiekama faktiskā bāze, vai tādiem, kas neaizskar prasītājas godu un cieņu.
Tāpat spriedumā, atbilstoši Civilprocesa likuma normām, norādīti argumenti, kuros atspoguļots gan lietā nodibināto apstākļu juridiskās kvalifikācijas, gan arī strīda atrisināšanai piemērojamo materiālo tiesību normu izvēles process. Turklāt, veicot strīda apstākļu juridisko novērtējumu, apelācijas instances tiesa atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam pielietojusi juridiskās tēzes, kas atrodamas Eiropas Cilvēktiesību tiesas, AT nolēmumos un tiesību literatūrā.
AT lēmumā par atteikšanos ierosināt lietā kasācijas tiesvedību arī norādījusi - ja kasācijas sūdzībā un arī pretsūdzībā trūkst juridisks pamatojums tam, kā tieši izpaudusies attiecīgās materiālo tiesību normas piemērošanas vai iztulkošanas nepareizība un kā tas ietekmējis strīda izšķiršanas iznākumu, tad sūdzības iesniedzējam jārēķinās ar Civilprocesa likumā paredzētajām sekām, proti, atteikšanos ierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Respektīvi, sūdzības iesniedzējs nedrīkst aprobežoties ar norādi, ka tiesa nepareizi izspriedusi lietu kādā prasības daļā, bet viņam jāmotivē savs viedoklis.
Jau vēstīts, ka prasības pieteikumā pirmās instances tiesai bija norādīts, ka Bartaševičs par godu un cieņu aizskarošām ziņām uzskata vairākas publikācijas laikrakstā "Ludzas Zeme". Kopumā pieteikumā minētas 14 publikācijas, vairākas no tām ir pārpublicētas no interneta portāla "kompromat.lv". Rakstos informācija, pēc Bartaševiču domām, esot nepatiesa. Pašvaldības vadītājs un viņa sieva pieprasīja atsaukt ziņas un katrs pieprasīja 5000 eiro kompensāciju.
