Neatbilstības Itālijas iesniegtajā budžeta projektā Eiropas Komisijai (EK) rada ekonomiskus draudus arī citām Eirozonas dalībvalstīm, tostarp Latvijai, portālam "Delfi" pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība/ETP).
"Visiem, kas ir Eiropas zonā, ir vienoti spēles noteikumi. Ja viena valsts iet pārāk dziļos parādos, tas var negatīvi ietekmēt arī pārējās," atklāj Kariņš. "Ja valstī netiek nekas mainīts, nekas cits neatliek – jāuzsāk soda procedūra. Problēma ir politiska. Itālija ir liela valsts, tāpat arī tās ekonomika," skaidro EP deputāts.
Itālijā budžeta deficīts izveidojies nevis jaunu ceļu būvēšanas vai izglītības stiprināšanas dēļ, bet tāpēc, ka valstī vēlas uzlabot sociālo jomu, skaidro Kariņš.
Itālijas gadījumā, kā skaidro EP deputāts, "deķis" tiek rauts uz divām pusēm. "Itālijas valdība sola palielināt pensionēšanās vecumu, palielināt neapliekamo minimumu – tas, protams, ir iedzīvotāju interesēs, tāpēc Eiropas Komisija paliks tie sliktie," uzskata Kariņš.
Tāpat viņš atklāj, ka vairākas valstis, tostarp Nīderlande, Vācija, Somija, Austrija, vienoti atbalstījušas to, ka Itālija ir jāsoda. Tomēr citas valstis nav tik viennozīmīgas. "Var jau sodīt, bet, jāizvērtē, kas tad ir dārgāks. Ja Itālija tiks sodīta, tad kādā mērā? Un kādas būs tās sekas?" domā Kariņš.
Kariņš pauž, ka Itālijas situācija ir viens no galvenajiem draudiem arī Latvijas ekonomiskajai sistēmai. Otrs būtiskākais drauds, viņaprāt, ir "Brexit", bet kā trešo draudu viņš iezīmē ASV konfliktu ar Ķīnu.
""Brexit" no ekonomiskā viedokļa ir slikts jebkurā gadījumā. No latviešu viedokļa tas ir tāds "neprāta lēmums". Lielbritānija vienmēr ir spiedusi uz vienoto tirgu. Un tagad viņi no tā vēlas izstāties. Bet visas tirdzniecības ķēdes, arī Lielbritānijā, ir saistītas ar Eiropu," skaidro Kariņš.
"Mēs šos draudus nespējam ietekmēt. Tas ir – būs vai nebūs," rezumē EP deputāts.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka trešdien Briselē EK pārstāvji paziņoja par Itālijas budžeta projekta oficiālu noraidīšanu. "Attiecībā uz Itāliju, šodien mēs apstiprinām vērtējumu par to, ka tās budžeta plānam ir ļoti iespaidīgas neatbilstības. Faktiski nekādas būtiskas izmaiņas šajā projektā netika veiktas, cipari palika tādi paši. Attiecīgi EK vērtēja arī Itālijas atbilstību valsts parāda kritērijiem. Valstīs, kurās parāda līmenis pārsniedz 60% no IKP, tas ir pakāpeniski jāmazina, jātuvina šiem 60%. Itālijas gadījumā šis procents šobrīd ir jau ap 131% no IKP un tiek prognozēts, ka tuvākajos divos gados tas nemazināsies," portālam "Delfi" stāstīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.
"Secinājums ir, ka Itālija neatbilst arī šiem valsts parāda kritērijiem. Ir pamats atvērt pārmērīga budžeta deficīta procedūru saistībā ar valsts parādu. Jāatzīst, ka tās būs pirmā reize, kad šāda budžeta deficīta procedūra saistībā ar valsts parādu tiek atvērta. iepriekš visas valstis, kas ir bijušas pārmērīgā budžeta deficīta procedūrā, ir bijušas saistītas pārsvarā ar pašu budžeta deficītu," skaidroja EK viceprezidents.
