Foto: LETA
Cilvēku neapmierinātība ar to, kā pēc Latvijas simtgadei veltītā salūta tika organizēta gājēju plūsma un satiksme, tostarp "Pasažieru vilciena" reisi, ir pamatota un mums devusi mācību, ka šāda mēroga pasākumi ir jāorganizē apķērīgāk, tā sarunā ar portālu "Delfi" sacīja sociālantropologs un pilsētpētnieks Viesturs Celmiņš, kurš bijis Fulbraita stipendiāts Ņūskūlas Universitātē Ņujorkā un ESRC stipendiāts Kembridžas Universitātē.

Viņš skaidro, ka vairāku apsvērumu, tostarp simbolisku un ģeogrāfisku, dēļ 11. novembra krastmala ir piemērota šāda mēroga svinībām, taču vienlaikus jādomā, kā kontrolēti pārraudzīt cilvēku ierašanos un aiziešanu no pasākuma. Viņaprāt, pašreizējā pasākuma plānošanā un izpildījumā aptuveni simt tūkstošus lielais apmeklētāju skaits pārsniedzis pasākuma norises vietas kapacitāti.

"Manuprāt, 11. novembra krastmala ir piemērota un tā ir ļoti svarīga lielai populācijas daļai. Tā ir simboliska. Tad, kad mēs runājam par valstiski nozīmīgiem pasākumiem, mums nav bezgalīga lokāciju saraksta. Tas droši vien nebūtu mikrorajons, tāpēc ka svarīgas norises mēs vienmēr rīkojam pilsētas centrā. Bet būtiskais jautājums ir, kādam cilvēku skaitam šī vieta šādos pasākumos ir piemērota. Šajā gadījumā ļoti nopietns jautājums ir no organizatoru puses: ja mēs gadu esam intensīvi veidojuši simtgades norisi, tad man šķiet pārsteidzoši un mulsinoši, ka atbildīgās institūcijas nenovērtē, ka būs lielāks cilvēku pieplūdums nekā parasti. Šis ir simtgades 18. novembris, un varētu taču apsvērt, ka cilvēku būs ievērojami vairāk," sacīja eksperts.

"Cilvēki jau saprata un paši nojauta, ka krastmala būs pilna. Daudzi palika otrpus Daugavai uz Raņķa dambja, Daugavgrīvas ielas, uz AB dambja un citur. Kas būtu noticies, ja viņi visi būtu gribējuši triekties uz krastmalu? Man nešķiet, ka sociālajos un sabiedriskajos medijos pietiekami skaidri tika izklāstīts, kā nokļūt, kur nokļūt un kur novietot automašīnas. Manuprāt, tie ir būtiski argumenti, kas nevajadzīgi noslogoja svētku sajūtu. Sekas ir acīmredzamas. Cilvēkiem bija grūti pārvietoties. Labi, ka neviens netika samīdīts un nebija nekādu drošības jautājumu, kas salūta laikā nemaz nebūtu tik liels pārsteigums. Kas būtu noticis, ja kādam cilvēkam būtu palicis slikti? Cik ātri viņš varētu nokļūt līdz mediķiem? Cilvēku skaita kapacitāte šādā pasākumā neatbilst ne vecākiem cilvēkiem, ne cilvēkiem ar kustību traucējumiem, nemaz nerunājot par bērniem," sarunā sacīja Celmiņš.

"Pasažieru vilcienam" pašam galva uz pleciem

"Vai bija iespēja izvairīties no šāda pūļa? Jā. Domāju, ka drošības iestāžu rīcībā bija audits par iepriekšējiem gadiem. Manuprāt, būtu bijusi nepieciešama labāka ieejas regulēšana, stāvvietas, kā arī sabiedriskā transporta, īpaši "Pasažieru vilciena", regulēšana," atzīmē Celmiņš.

"Viņi saka, ka nebija iesaistīti, nu, labi, viņi netika iesaistīti, bet es domāju, ka arī "Pasažieru vilcienam" pašam ir galva uz pleciem. Bija 62 vagoni, būtu varējuši palaist vēl kādus. Kas tad būtu noticis? Cik tad lieli būtu tie zaudējumi? Reizi 100 gados varbūt varam izdarīt kaut ko tamlīdzīgu," sacīja pētnieks.

"Delfi" atgādina, ka pamatīgs haoss pēc 18. novembra svētku uguņošanas Rīgā izveidojās dzelzceļa stacijā, kur galvaspilsētā uz svinībām ar vilcienu nokļuvušie cilvēki nevarēja tikt mājās – vagoni bija pārpildīti. "Pasažieru vilciena" preses pārstāvis uz "Delfi" žurnālistes jautājumiem atteicās atbildēt, norādot, ka žurnālistiem sniegs vienotu paziņojumu. Tajā uzņēmums uzsvēra, ka "Pasažieru vilciens" ir tāds transporta pakalpojuma sniedzējs, kas nav ticis iesaistīts svētku norises plānošanā, svētku apmeklētāju plūsmas koordinēšanā vai drošības jautājumu risināšanā.

"Mēs nebijām novērtējuši, cik pasākums būs populārs. Es gan nezinu, kāpēc lai tas nebūtu tāds bijis? Jau "Staro Rīga" parādīja, ka cilvēki šajā nedēļas nogalē ir izvēlējušies atpūsties un svinēt svētkus. Mēs esam guvuši labu mācību stundu, ka šādā pasākumā sabiedriskais transports, autostāvvietas, arī gājēju plūsma ir jāplāno rūpīgāk. It sevišķi, jo drošības draudi ir paaugstinājušies it visur pasaulē. Mēs negribam riskēt," vērtēja Celmiņš.

Pirmais sniegs

"Tas bija līdzīgi kā tad, kad uzsnieg pirmais sniegs un mēs mācāmies braukt no nulles. Bet mums ir pieredze ar lieliem svētkiem, gan 11. novembra krastmalā, gan Dziesmu svētkos. Te ir vairākas jautājuma zīmes vietā, un es nedomāju, ka šie jautājumi ir pārspīlēti," vērtēja pilsētvides un plānošanas eksperts.

"Svētku laikā prioritātei būtu jābūt gājējiem, jo to intensitāte šādos pasākumos ir lielāka nekā automašīnu. Būtu vairāk jādomā par ierobežojumu zonām, kur cilvēki var atstāt automašīnas tālāk no norises vietas. Tas gan atvieglotu plūsmu, gan vajadzības gadījumā lieki neapgrūtinātu dienestu transportlīdzekļus."

"Iespējams, drošības dienesti to pietiekami nenovērtē, bet tas, ka gājēji un automašīnas mums bija krustām šķērsām, varēja beigties arī citādi. Iespējams, vairāk jādomā par mūsdienu tehnoloģijām, kas palīdz modulēt gājēju plūsmas. Nav nekāds noslēpums, kā šādas situācijas risina citur pasaulē. Dziesmu svētkus mēs aizvadījām godam, manuprāt, šajos svētkos mums vajadzēja būt mazliet apķērīgākiem. Ir tehniski risinājumi, kas ar plānošanu un modulēšanu ļauj paredzēt plūsmas ļoti detalizēti," skaidroja Celmiņš.

Ja valsts aicina

Viesturs Celmiņš nepiekrīt izskanējušam pārmetumam, ka cilvēki zināja, kāda būs ļaužu burzma, tāpēc varēja palikt mājās. Šādus pārmetumus plašā skaitā varēja manīt sociālajos tīklos, kā arī Valsts policijas (VP) pārstāvji jau pēc svētkiem savos komentāros iestarpināja līdzīgu frāzi: VP Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs uzvēra, ka policija jau pirms simtgades svinībām bija brīdinājusi, ka apmeklētāju skaits būs liels, tādēļ katram pašam bija jāizvērtē, vai došanās uz šādu pasākumu konkrētajam cilvēkam vai ģimenei būs piemērota un vai šādā blīvā pūlī varēs justies labi.

"Tas nav arguments. Pūlis jau nav nejaušība. Vārds "pūlis", šķiet, šajā gadījumā vairāk maskē, nevis paskaidro. Ja autobuss ir pilns un tajā vairs nevar iekāpt iekšā vai vilciena vagons ir pilns, tas nozīmē, ka kāds nav domājis par noslodzi. Kāds nav izdarījis savu darbu, tā nav nejaušība. Jā, skaidrs, ir cilvēki, kas fizisku vai emocionālu apsvērumu dēļ ļoti uztraucas pūlī, bet viņi tāpat paliks mājās. Jā, bija zināms, ka 18. novembris krastmalā nebūs pastaiga parkā. Bet tā iemesla dēļ nevar cilvēkiem vienkārši pateikt, lai paliek mājās, ja viņiem nepatīk pūļi. Pūļus var kontrolēt, tos var uzraudzīt. Jā, tas būtu dārgāk, bet šis nav kārtējais 18. novembris, šīs bija simtgades svinības. Arguments, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās, šeit ir nevietā, jo mēs neatstājam šāda mēroga pasākumus iedzīvotāju ziņā. Valsts taču aicina. Un visi zina, ka galvenā norises vieta ir 11. novembra krastmala. Tu vari palikt mājās, bet tā ir tava izvēle. Taču droši vien svētki būtu jārīko tā, lai cilvēkam būtu šī izvēle arī brīvi ierasties," rezumēja Celmiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!