Durevskis 2015. gada beigās Lankertam pieprasījis bez tiesiska pamata samaksāt 13 000 eiro.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka Durevksis noslēdzis mutisku vienošanos ar otru lietā apsūdzēto – uzņēmuma "Junior Fashion" maksātnespējas administratoru Sandi Saulīti.
Mutiskā vienošanās paredzējusi, ka faktiski uzņēmuma maksātnespējas procesu administrēs Durevskis, attiecīgi arī nodrošinot un kārtojot visu procesa dokumentāciju.
Durevksis pieprasījis Lankertam 13 000 eiro, uzrakstot šo summu uz papīra lapiņas, kā arī piedraudot, ka pretējā gadījumā vērsīsies pret Lankerta ģimeni – viņa civilsievu Annu un civilsievas māti Ludmilu Kalviņām – tiesā, atņemot viņām piederošos īpašumus.
2016. gada beigās Lankerts bija atteicies samaksāt pieprasīto summu, pēc kā Durevskis arī īstenojis savus draudus un, izmantojot savu maksātnespējas administratora stāvokli, vērsies tiesā pret Ludmilu Kalviņu par 771 733 eiro piedziņu un pieteikumu par prasības nodrošināšanu.
Pieteikums tiesā iesniegts 2016. gada decembrī un tiesa pieteikumu par prasības nodrošinājumu Ludmilai un Annai Kalviņām piederošajiem īpašumiem apmierinājusi.
2017. gada 10. maijā Durevskis, kuram joprojām bija mutiska vienošanās ar Saulīti par maksātnespējīgā uzņēmuma "Junior Fashion" maksātnespējas procesa administrēšanu, parādnieka pārstāvim Lankertam uz papīra lapas uzrakstījis jau 15 000 eiro, kas maksājami, lai ietekmētu Saulīša lēmumu maksātnespējas procesā un process tiktu pabeigts bez īpašumu atņemšanas un ķīlas zīmes īpašumam tiktu noņemtas.
2017. gada 23. maijā Durevskis ticies ar Lankertu, kurš iepriekš izteiktā pieprasījuma iespaidots, centies viņam nodot 2500 eiro, liecina apsūdzība.
Durevksis no naudas atteicies un devis Lankertam trīs nedēļas laika, lai Lankerts varētu nodot viņam pusi no prasītajiem 15 000 eiro. Naudu prasīts nodot divās daļās. Pirmo daļu viņš gribējis saņemt pēc trīs nedēļām. Pēc tam Durevksis Lankertam zīmējis shēmu, skaidrojot, kā uzņēmumam uzlikto ķīlu uz nekustamajiem īpašumiem būs iespējams noņemt un skaidrojot, ka prasījumu summu arī varot samazināt, ja Saulītis tam piekritīšot.
Prokuratūras ieskatā Durevskis kopumā no Lankerta pieprasījis 15 000 eiro. Durevskis apsūdzēts pēc Krimināllikuma 183. panta 1. daļas par par izspiešanu, kā arī pēc Krimināllikuma 326.1 panta 2. daļas par tirgošanos ar ietekmi.
Savukārt Saulītis, lai arī bija ar tiesas lēmumu iecelts maksātnespējā uzņēmuma "Jounior Fashion" maksātnespējas administrators, nepārbaudīja Durevska darbību, nolaidīgi pildīja pienākumus un neveica uzņēmuma maksātnespējas procesa administratora pienākumus.
Īsā apsūdzība liecina, ka Saulītis pēc 2015. gada 23. marta noslēdzis mutisku vienošanos ar Durevkski, ka faktiski Durevskis būs šī uzņēmuma maksātnespējas procesa administrators.
Saulītis nodevis Durevskim uzņēmuma dokumentāciju un pilnvarojis viņu veikt uzņēmuma maksātnespējas procesu, nenoformējot šādu mutisko vienošanos rakstveidā.
Turpmāk "Junior Fashion" maksātnespējas procesā visu darījis Durevskis, bet Saulītis parakstījis Durevska sagatavotos dokumentus, nepārbaudot to atbilstību maksātnespējas procesa interesēm. Tāpat Saulītis norādījis, ka visi jautājumi saistībā ar šo maksātnespējas procesu jārisina ar Durevski.
2016. gada beigās Saulītis parakstījis Durevska sagatavoto prasības pieteikumu pret Ludmilu Kalviņu apmēram 771 000 eiro apmērā un prasības nodrošināšanu, kas iesniegts tiesā. Tiesa uzlikusi arestu Ludmilai un Annai Kalviņām piederošajiem īpašumiem, proti, izdarījusi atzīmes par ķīlas tiesībām.
Prokuratūras ieskatā Saulītis nolaidīgi attiecās pret saviem amata pienākumiem, radīja par sevi priekšstatu kā par ietekmējamu maksātnespējas administratoru un radīja apstākļus, kuros Durevksis varētu no Lankerta pieprasīt 15 000 eiro.
Saulītis apsūdzēts pēc Krimināllikuma 319. panta 1. daļas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu tīši vai aiz nolaidības.
Abi krimināllietā apsūdzētie savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos neatzīst.
Otrdien tiesā bija ieradies liecināt arī Jānis Beļickis, kurš Lankertam sniedzis konsultāciju saistībā ar "Junior Fashion" maksātnespējas procesu.
Tiesā Beļickis liecināja, ka bijis Antonijas ielā, kur ticies ar Saulīti un Durevski. Tikšanās bijusi ļoti īsa – aptuveni desmit minūtes. Saruna Antonijas ielā notikusi starp viņu, viņa kolēģi Uģi Plēpi, kurš piesaistīt juridiska rakstura jautājumos, Saulīti un Durevski, ar kuru Saulītis iepazīstinājis kā ar savu kolēģi.
Beļickis skaidroja, ka viņu vairāk interesējuši cipari nevis juridiskās nianses, bet sarunas mērķis bija noskaidrot Saulīša nostāju šajā maksātnespējas procesā un vai ir iespējams izlīgums. Proti Beļickis piedāvāja, ka klients "Junior Fashion" nomaksā kreditoru parādus. Tāpat viņi gribēja iepazīties ar procesa dokumentāciju.
Beļickis skaidroja, ka viņš ir pazīstams ar Lankertu, kurš arī viņu uzrunājis palīdzēt – iedziļināties un apskatīties, kas ar uzņēmuma maksātnespējas procesu pēc būtības notiek. Lankerts esot "Junior Fashion" īpašnieces meitas vīrs, liecināja Beļickis. Ar Plēpi viņi esot izrunājuši situāciju un pieņēmuši piedāvājumu sadarboties.
Vaicāts, kā viņš sarunājis tikšanos ar Saulīti, Beļickis precīzi neatcerējās, bet pieļāva, ka no "Lursoft" ieguvis numuru un piezvanījis. Tikšanās laikā Beļickis ar kolēģi piedāvājuši izlīguma iespēju un parādu nomaksāšanu, uz ko saņēmuši noraidošu atbildi.
Beļickis skaidroja, ka uzņēmuma bijis 50 000 eiro parāds Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kuru uzņēmuma īpašniece bijusi gatava no saviem privātiem līdzekļiem ieguldīt uzņēmumā un parādu VID atmaksāt.
Plēpis iepazinies ar procesa dokumentāciju un Beļickis ar Plēpi, pārrunājot situāciju, secinājuši, ka "nav īsti variantu", jo uzņēmuma pārstāvji paši nav sekojuši līdzi procesam. Līdz ar to viņš no tālākas sadarbības ar "Junior Fashion" atteicies.
Jau ziņots, ka 2017. gada septembrī Valsts policija nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret diviem maksātnespējas administratoriem, no kuriem viens bija Nauris Durevskis.
Policija rosināja prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Durevski par kukuļa izspiešanas mēģinājumu. Izmeklēšanas gaitā par aizdomās turēto tika atzīts vēl viens maksātnespējas administrators – 1980. gadā dzimis vīrietis, kurš tiek turēts aizdomās par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu.
Savukārt šā gada 26. martā kriminālprocess tika pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 319. panta 1. daļas, Krimināllikuma 183. panta 1. daļas un Krimināllikuma 326.1 panta 2. daļas.
Aprīlī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurore lietu nodeva tiesai.
Vienai personai prokuratūra bija inkriminējusi izspiešanu, proti, persona pieprasījusi bez tiesiska pamata atdot mantu, piedraudot radīt citu būtisku kaitējumu, kā arī tirgošanās ar ietekmi - materiālu vērtību pieprasīšana sev, lai, izmantojot savu profesionālo stāvokli, prettiesiski ietekmētu valsts amatpersonas darbību un lēmuma pieņemšanu personas interesēs.
Savukārt otra persona bija apsūdzēta par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja valsts amatpersona aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma un uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ja ar to pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums.
Par tirgošanos ar ietekmi, proti, par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma pieņemšanu vai par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu pieprasīšanu sev vai jebkurai citai personai, lai tā, izmantojot savu dienesta, profesionālo vai sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmētu valsts amatpersonas darbību vai pamudinātu kādu citu personu prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību vai lēmuma pieņemšanu jebkuras personas interesēs, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Par izspiešanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
