2016. gada vasarā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā ar Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu tikusies, jo iepriekš notikusī Koļegovas konsultācija ar VID ekspertiem par valsts amatpersonas deklarāciju labojumiem nav bijusi veiksmīga un VVD vadītāja nav bijusi ar to apmierināta. Tā Pelēkā ceturtdien sacīja Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, liecinot tā dēvētajā Koļegovas krimināllietā.
Jau ziņots, ka iepriekšējā tiesas sēdē VID Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļas galvenā speciāliste Aina Gasparenoka liecināja, ka 2016. gada augustā Koļegova, kas tobrīd kandidējusi uz VID ģenerāldirektora amatu, viesojusies VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas Daces Pelēkās kabinetā, lai iesniegtu precizējumus valsts amatpersonas deklarācijā par 2015. gadu.
23. oktobrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa sāka skatīt krimināllietu pret Koļegovu par vairāk nekā 300 000 eiro vērtu darījumu nenorādīšanu savā valsts amatpersonas deklarācijā.
Ceturtdien, 15. novembrī, liecības tiesā šajā lietā sniedza Pelēkā. Viņa liecināja, ka 2016. gada otrajā pusē, no jūnija beigām, viņa pildījusi VID ģenerāldirektora pienākumus un šajā laikā viņai bijusi tikšanās ar Koļegovu. Pelēkā neatminējās pēc kā iniciatīvas šī tikšanās notikusi, taču norādīja, ka VID ir dažādi klienti un, ja iepriekš sarunas ar nodaļu vadītājiem vai citiem VID speciālistiem nav bijušas īpaši veiksmīgas, tad situācijas risināšanā iesaistās ģenerāldirektors vai tā pienākumu izpildītājs.
Vaicāta, vai Koļegova vērsusies pie viņas ar jautājumu, kā pareizi aizpildīt amatpersonas deklarācijas, Pelēkā atbildēja, ka ne pie viņas personīgi, bet gan pēc padoma VID. Viņa atgādināja, ka sākotnēji pirmā tikšanās notikusi ar attiecīgajiem ekspertiem, bet nākošajā reizē viņa piedalījusies tikšanās sākuma posmā. Šajā reizē klāt bijuši arī VID eksperti, kuri arī palikuši kopā ar Koļegovu strādāt tālāk un pildīt deklarāciju, veikt labojumus. Savukārt Pelēkā devusies darīt savus darbus.
Pelēkā nevarēja precīzi pateikt, ko Koļegova lūgusi. Uz jautājumu, vai Pelēkā devusi Koļegovai kādus ieteikumus vai priekšlikumus, Pelēkā norādīja: "Es varu ieteikt aizpildīt pareizi un tā, kā to prasa likums." Papildus viņa uzsvēra, ka viņai ne tad, ne tagad nav laika skatīties konkrētu personu deklarācijas, turklāt viņa neesot eksperts valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas jautājumos, tāpēc arī uz šo tikšanos pieaicināti VID konkrētās jomas eksperti.
Savukārt jautāta, vai Koļegova viņai stāstījusi par saviem darījumiem, dāvinājumiem, mantisko stāvokli, Pelēkā sacīja, ka atbildēs var kļūdīties. Visticamāk, Koļegova izklāstījusi situāciju, taču precīzi to atcerēties Pelēkā nevarēja. Tomēr viņa zināja teikt, ka tikšanās notika 2016. gada vasarā un deklarācijas jāiesniedz pavasarī, tad sākotnējās deklarācijas jau bijušas iesniegtas.
Runājot par deklarācijas labojumu būtību, Pelēkā sacīja, ka, ja pareizi atceras, tad nepareizi bijusi norādīta valūta, bet viņa neatcerējās kam – uzkrājumiem vai darījumiem. Tāpat runa bijusi arī darījumu norādīšanu par veiktajiem dāvinājumiem.
Koļegovas aizstāvis advokāts Andris Purmalis vaicāja, vai lieciniecei ir zināms kas vairāk par pirmo tikšanos. Uz to Pelēkā atbildēja, ka pirmā bijusi ar VID Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļas vadītāju un ekspertiem.
Vaicāta par iemesliem, kāpēc pēc pirmās tikšanās reizes bijusi nepieciešamība pēc šīs atkārtotās tikšanās, Pelēkā skaidroja, ka pirmā saruna nav bijusi veiksmīga un bijušas komunikācijas problēmas. Koļegova neesot bijusi apmierināta ar ekspertu sniegto konsultāciju, tāpēc bijusi nākamā tikšanās, kurā sākotnēji piedalījusies arī pati Pelēkā.
VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja sacīja, ka šī tikšanās notikusi VID telpās 8. stāvā –vadības lietu zālē. Viņa neatcerējās, cik ilgu laiku pavadījusi šajā sarunā, bet zināja, ka sasveicinājusies, atkārtoti iepazīstinājusi VVD vadītāju ar klātesošajiem VID darbiniekiem, savukārt Koļegova iezīmējusi problēmu loku.
"Un es devos projām, bet es neatceros vai viena vai vēl ar kādu. Koļegova palika ar ekspertiem strādāt pie deklarāciju labojumiem," teica Pelēkā, piebilstot, ka Koļegova bijusi gatava sniegt labojumu, bet eksperti – skaidrot, kā tas darāms. Pelēkā nezināja, vai labojumi bijuši jau iepriekš sagatavoti. "Iznākot no zāles, man atdeva šos labojumus, kurus es nodevu tālāk lietvedībai," notikumus atminējās VID vadītāja.
Uz Koļegovas jautājumu, vai pēc sarunas ar ekspertiem Pelēkā atgriezusies vadības lietu zālē un abas pārrunājušas vēl kādus jautājumus, Pelēkā atbildēja, ka to neatceras.
Pelēkās pirmstiesas izmeklēšanas procesā sniegtās liecības 2017. gada 4. augustā liecina, ka viņa neko nav Koļegovai vaicājusi par dividendēm un dāvinājumiem no "Pallogs", taču VVD vadītāja pati par tiem stāstījusi. "Koļegova man teica, ka tikai ir juridiskais saņēmējs no "Pallogs, bet faktiskais ir Māris Zudāns, kas saņēma dividendes uz dāvinājuma pamata," pirmstiesas procesā liecinājusi Pelēkā.
Koļegova tiesā vēlējās precizēt, vai viņa sarunā ar Pelēko lietojusi terminu "patiesais labuma guvējs", uz ko Pelēkā atbildēja, ka neatceras, vai sarunā būtu lietoti vārdi "patiesais labuma guvējs". "Bet jūs mani informējāt, ka esiet juridiskais saņēmējs un dividendes tiek nodotas brālim," sacīja VID vadītāja.
Jau ziņots, ka Koļegova apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.
Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013. gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu un 2015. gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.
Krimināllikums par minēto noziegumu paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.
