Nolikt piemiņas svecītes ieradušies dažāda gadagājuma cilvēki, tostarp daudz ģimeņu ar bērniem. Līdzpaņemtās svecītes tiek degtas un ievietotas gan uz Rīgas pils mūra, gan arī gar Daugavas krastu.
Daudziem klātesošajiem līdzi ir arī dažāda izmēra Latvijas karogi. Simti cilvēku uz krastmalu ieradušies, pirms tam piedaloties lāpu gājienā no Rīgas Brāļu kapiem. Lāpu gājiena dalībnieki pirms nonākšanas Strēlnieku laukumā pie Brīvības pieminekļa vienojās svētbrīdī.
Šovakar uz Rīgas pils sienas iespējams vērot slīdrādi par 1919. gada vēsturiskajiem notikumiem "1919/ Latvijas stāsts". Slīdrādē tiek rādīts paskaidrojošs teksts par notikumiem brīvības cīņu laikā, tekstu papildinot ar vēsturiskiem fotoattēliem.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka svētdien, 11. novembrī, no rīta Rīgas pils Svētā Gara tornī notika svinīgā Latvijas karoga maiņas ceremonija, vēlāk Rīgas Doma baznīcā – Ekumēniskais dievkalpojums par godu Lāčplēša dienai, savukārt pulksten 11 Rīgas Brāļu kapos notika vainagu nolikšanas ceremonija.
Pulksten 13 Rīgas centrā notika Lāčplēša dienai veltīta militārā parāde, tajā piedalījās NBS, Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības.
Pulksten 16 notika lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim, kur norisinājās svētbrīdis, pēc tam turpinoties līdz Latviešu Strēlnieku laukumam.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību – ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas – Krievijas miera līgums.
