Viņa norādījusi, ka tas nozīmē, ka vairāk nekā 30 tūkstošiem būvniecībā nodarbināto, kuri šobrīd saņem minimālo algu, ar ģenerālvienošanās noslēgšanu paredzētajā termiņā 2019.gada jūlijā neiegūs plānoto algas pieaugumu un sociālās garantijas.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodevis pieņemtos grozījumus Darba likumā. 12. Saeimas deputātu 1. novembrī pieņemtos grozījumus Vējonis uzskata par fragmentāriem un nepietiekami izstrādātiem. Tajos mēģināts sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, taču nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs.
"Gan darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošās organizācijas, gan Ministru kabinets ir sniedzis pārliecinošus argumentus par likumprojekta atbilstību Satversmei. Tā ir moderna un Eiropas valstīs izplatīta prakse normatīvisma mazināšanai un nozaru pašregulācijas veicināšanai. Diemžēl jāsaka, ka ar šādu Valsts prezidenta lēmumu aplokšņu algu maksātāji būvniecības nozarē ir guvuši uzvaru," klāstījusi Fromane.
Viņa norāda, ka Latvijas Būvuzņēmēju partnerība turpinās darbu pie tā, lai būvniecības ģenerālvienošanās galu galā tiktu noslēgta, skaidrojot tās nozīmi jaunievēlētās Saeimas deputātiem. Tāpat viņa pauž pārliecību, ka, otrreizēji caurlūkojot grozījumus Darba likumā, deputāti to atbalstīs.