12. Saeimā Kozlovska pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienību, taču 13. Saeimā viņa ievēlēta netika. Viņa joprojām ir Latvijas Zemnieku savienības biedre.

"Kādēļ Kozlovska? Viņa visu mūžu ir bijusi ārste, viņa ir arī asociācijas vadītāja, mācībspēks, cilvēks ar fantastisku enerģiju un rīcību, kas ir uz medicīniskiem pierādījumiem balstīta. Esam kopā pie Mātes un bērna plāna strādājuši Veselības ministrijā, viņai ir laba administratīvā pieredze, kas nav mazsvarīgi," tā portālam "Delfi" norādīja Latvijas Bērnu infektologu biedrības vadītāja vietniece un Latvijas Pediatru asociācijas biedre Dace Zavadska.

Kozlovska atzina, ka viņu uzrunājusi Latvijas Pediatru asociācija un viņa virzīšanai piekritusi. "Piekritu, jo nekad neesmu bijusi vienaldzīga attiecībā uz ārstu interesēm. Ir arī pieredze, zināšanas un domas, ko varētu mainīt, un kā uzlabot ārstu biedrības darbu, respektējot arī ārstu ekonomiskās intereses," stāstīja Kozlovska.

LĀB ir apstiprinājusi, ka uz LĀB prezidenta amatu ir divi kandidāti, viens no tiem – Aizsilniece. Taču otra vārdu neatklāja, norādot, ka pirms kandidātu izziņošanas jāpārbauda kandidātu iesniegtie dokumenti, tostarp jāpārbauda, vai visi ārsti, kuri parakstījušies par attiecīgā kandidāta sarakstu, ir LĀB biedri, vēstīja ziņu aģentūra LETA. Oktobrī LĀB biedru pilnsapulcē Aizsilnieci kvoruma trūkuma dēļ vēl nevēlēja.

Portālam "Delfi" LĀB pārstāve Sendija Burka-Šaicanova apstiprināja, ka pieteikumi par abiem kandidātiem LĀB valdes sēdē tiks izskatīti nākamajā otrdienā, savukārt atkārtotā pilnsapulce notiks 21. novembrī. Kandidātus ievēlēšanai LĀB pārvaldes un profesionālajās institūcijās var pieteikt, iesniedzot iesniegumu LĀB sekretariātā vai iesūtot e-pastā.

Kandidātu prezidenta amatam var izvirzīt ar vismaz 50 biedru parakstītu iesniegumu, kas jāiesniedz biedrības valdei ne vēlāk kā divas nedēļas pirms biedru pilnsapulces.

Pirms četriem gadiem iepriekšējās LĀB prezidenta vēlēšanās uz šo krēslu bija divi kandidāti – Pēteris Apinis, kurš tobrīd biedrību vadīja divus termiņus, un Kozlovska, kura biedrībā bija valdē. Vēlēšanās piedalījās aptuveni 10% LĀB biedru, par Kozlovsku balsoja 69, bet par Apini 270 biedri.

Tolaik vēlēšanas pavadīja arī asas diskusijas aizkulisēs, jo dažus mēnešus pirms vēlēšanām tika grozīti biedrības statūti. Tie iepriekš paredzēja, ka persona LĀB prezidenta amatā var pavadīt tikai divus termiņus, bet pēc grozījumiem, ka neierobežotu laiku.

"Jāsaka, arī šajās vēlēšanās, manipulējot ar vienu punktu, tika nolemts, ka prezidents īstenībā tiek vēlēts atkārtoti, - tātad prezidents mūžīgi, "forever"," toreiz Latvijas Radio norādīja Kozlovska.

Uz biedrības prezidenta amatu kandidējusī Kozlovska statūtu mainīšanu kritizēja „Tas nozīmē, ka īstenībā ārstu biedrībā pārmaiņas nav ilgi gaidāmas, pēc būtības tā ir veca un stagnējoša organizācija, kas nodarbojas ar birokrātiskiem, formāliem, valsts uzliktiem jautājumiem, piemēram, sertifikācija, kas noteikti ir jādara. Pēteris arī par saviem nākotnes plāniem pateica, ka nākošie uzdevumi būs Ārstniecības likuma izstrāde, būs arī ļoti daudz sabiedrības veselības jautājumu risināšana," Latvijas radio vēstīja Kozlovska.

Šajā rudenī Apinis pēc savu pilnvaru termiņa beigām nolēma nekandidēt uz LĀB prezidenta amatu. Kā iemeslu viņš Latvijas Televīzijas ziņās minēja nespēju sadarboties ar Veselības ministriju (VM) un ietekmēt tās lēmumus un konkrēti – neseno reformu, kas paredz veselības aprūpes pieejamību sasaistīt ar nodokļu nomaksu.