Foto: Pixabay
Oktobra beigās Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis kriminālprocesu, kurā lūgts tiesāt kādu personu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un par nepatiesu ziņu sniegšanu kredītiestādei, portālu "Delfi" informēja prokuratūrā.

Persona piekritusi, ka uz viņa vārda atvērtajā kontā tiek ieskaitīta noziedzīgi iegūta nauda.

Daļu no naudas persona izņēmusi no konta skaidrā naudā, savukārt daļu pārskaitījusi uz citiem sev piederošiem kontiem un arī izņēmusi skaidrā naudā, ieturot sev atlīdzību vismaz 500 eiro apmērā, bet lielāko daļu nodevusi citai personai.

Tāpat personu tiek lūgts saukt pie atbildības arī par to, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas īstenošanai trīs bankās tā atvērusi kontus, un pie kontu atvēršanas kredītiestādei sniedza apzināti nepatiesas ziņas.

Apsūdzētā persona pie kriminālatbildības saukta pēc Krimināllikuma 195. panta otrās daļas un 195.1 panta pirmās daļas.

Lieta izskatīšanai nodota Zemgales rajona tiesai Jelgavā.

Prokuratūrā norāda, ka atverot bankas kontu vai uzņēmumu uz sava vārda pēc trešās personas lūguma, un tās turpmākas pārvaldīšanas nodošana trešajai personai, ir noziegums, par kuru paredzēta kriminālatbildība.

Veicot "naudas mūļa" darbības, personu var saukt pie atbildības. Par šādu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu paredzēts naudas sods, mantas konfiskācija un brīvības atņemšana pat līdz 12 gadiem.

Prokuratūra arī atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Jau vēstīts, ka Valsts policija (VP) šā gada februārī sāka kriminālprocesu par gadījumiem, kad ar interneta sludinājumu starpniecību noziedznieki meklējuši tā dēvētos "naudas mūļus" jeb personas, ar kuru starpniecību legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

policijā iepriekš norādīja, ka šogad Latvijā konstatēts reāls darba piedāvājums, kas pēc pazīmēm līdzinās "mūļu vervētāja" piedāvājumam. Februārī, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde konstatējusi divus gadījumus, kad personas, vēloties gūt ātru naudas peļņu, piekritušas interneta portālos ievietotam darba sludinājumam, kurā piedāvāts noslēgt formālu darba līgumu.

Pēc tam, kad persona piekritusi šādiem nosacījumiem, potenciālais darbinieks savā e-pastā saņēmis tālākas instrukcijas un norādes par veicamo darbu. Piedāvātā darba ņēmējs savā bankas kontā saņem jebkādu naudas summu, kuru nepieciešams izņemt un pārskaitīt tālāk kādam konkrētam adresātam, kurš neatrodas Latvijā.

Policijā norādīja, ka šie pārskaitījumi notiek, izmantojot ātro naudas pārvedumu kompāniju sniegtos pakalpojumus. Darba devējs norādījis, ka veicamo darbību mērķis ir it kā pārbaudīt konkrēto ātro naudas pārvedumu kompāniju kvalitāti, tāpēc šie pārskaitījumi esot slepeni. Brīdī, kad persona šo pārskaitījumu veikusi, tā saņem atlīdzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!