Sēdē arī tika izskatīts lēmuma projekts par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem. Par šiem noteikumiem gan vēl būs jālemj Saeimai, kas to paredzējusi darīt otrdien, 13. novembrī. Savukārt termiņš kandidātu izvirzīšanai darbam Saeimas komisijās ir 15. novembris.

20. novembrī Saeima sanāks uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par parlamenta komisiju sastāvu. Lai gan vairāki frakciju pārstāvji bija vienisprātis, ka valdības veidošana un komisiju izveidošana ir divi atšķirīgi procesi, datums noteikts pēc iesējas tuvāk Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa noteiktajam termiņam valdības veidošanai.

Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdē vairāki deputāti pauda sašutumu par to, ka Saeima "faktiski nestrādās" līdz komisiju izveidošanai. Gan "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) pauda, ka par izveidojošos situāciju nav laba sajūtas.

Noteikumi, par kuriem vēl būs jālemj Saeimai, paredz, ka Saeimā ir 16 komisijas: Ārlietu komisija; Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija; Juridiskā komisija; Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija; Izglītības, kultūras un zinātnes komisija; Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija; Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija; Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un Sociālo un darba lietu komisija; Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija; Pieprasījumu komisija; Publisko izdevumu un revīzijas komisija; Nacionālās drošības komisija; Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija; Eiropas lietu komisija un Ilgtspējības attīstības komisija.

Tāpat noteikumi nosaka, kā deputāti tiek pārstāvēti komisijās. Piemēram, tie paredz, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ievēlē divus deputātus no katras frakcijas, savukārt Nacionālās drošības komisijā ievēlē vienu deputātu no katras frakcijas.

Jau vēstīts, ka partijas sākušas pieteikt savas vēlmes Saeimas komisiju vadībai.

Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) plāno pretendēt uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un parlamenta Eiropas lietu komisijas vadīšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Budžeta komisijas vadītāja amatam paredzēts virzīt Mārtiņa Bondara (AP) kandidatūru, bet uz Eiropas lietu komisijas vadītājas amatu - Vitu Andu Tēraudu (AP).

Jaunā konservatīvā partija (JKP) savā pārziņā vēlētos Budžeta komisiju, Juridisko komisiju, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

"KPV LV" līderis Artuss Kaimiņš pauda viedokli, ka Budžeta un Juridiskajai komisijai jābūt "KPV LV" vai JKP pārziņā.

Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība arī gribētu vadīt Tautsaimniecības komisiju, ko vēlētos uzticēt Jānim Dūklavam, kā arī Nacionālās drošības komisiju, kuras vadītāja amatam piedāvātu Māri Kučinski, liecina neoficiālā informācija.

Nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK starp prioritātēm varētu būt Ārlietu komisija, kuras vadībai varētu virzīt politiķi Rihardu Kolu.

Savukārt "Jaunā Vienotība" (JV) varētu pretendēt uz Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadību, kā kandidātu virzot Andreju Judinu. Tāpat JV bija vērtējusi iespēju uz Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītāja amatu virzīt Arvilu Ašeradenu.

"Saskaņa" vēlētos saglabāt tās pārziņā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, kā arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju. "Saskaņas" politiķis Andrejs Klementjevs pauda, ka Vjačeslavam Dombrovskim (S) ir liela pieredze ar ekonomiskiem pētījumiem, līdz ar to viņš varētu būt labs kandidāts Ilgtspējīgas komisijas vadītāja amatam.