Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis likumu, kas atvieglos valodas prasmju kārtību Rīgas Juridiskās augstskolas personālam, arī rektoram, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Likumā noteikts, ka augstskolas rektoram jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.
Arī uz augstskolas personālu nav attiecināmas normatīvajos aktos noteiktās prasības par valsts valodas zināšanu līmeni. Augstskolai jānodrošina dokumentu aprite un saziņa ar valsts iestādēm un privātpersonām valsts valodā, nosaka jaunais likums.
Prasības pēc valodas prasmēm Rīgas Juridiskās augstskolas personālam nav samērīgas, jo studijas notiek angļu valodā, akcentēja par pieņemtā likuma virzību 12. Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (V). Likumā nostiprināta norma, ka bakalaura, maģistra un doktora grāda ieguvei nepieciešamos darbus var izstrādāt un aizstāvēt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.
Likums tika pieņemts, lai precizētu uz starpvalstu līguma pamata dibinātās augstskolas vietu Latvijas augstākās izglītības sistēmā.
Speciāls likums Rīgas Juridiskajai augstskolai nepieciešams, ņemot vērā izglītības iestādes darbības specifiku, ko nosaka augstskolas izteiktā internacionalizācija – studijas notiek tikai angļu valodā. Tāpat būtiski, ka augstskolas personāls nāk ne tikai no Latvijas, bet arī citām valstīm, iepriekš norādīja Adamovičs.
Likums regulē jautājumu par augstskolas darbības mērķi un uzdevumiem, kā arī pārstāvības un vadības institūcijām. Tajā nostiprināts, ka rektora – augstskolas augstākās amatpersonas – amatā var ievēlēt arī ārvalsts pilsoni.
Rīgas Juridiskās augstskolas likumā noteikts, ka rektoru pēc augstskolas valdes ierosinājuma ievēlē augstskolas satversmes sapulce uz trijiem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
Rīgas Juridiskā augstskola ir izveidota saskaņā ar līgumu, ko 1997. gadā noslēdza Latvijas valdība, Zviedrijas valdība un "Sorosa fonds – Latvija" (tagad – "Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS").
