Foto: LETA

Nav nekādu šaubu, ka izmeklēšana maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā virzās uz priekšu. Jau šobrīd tajā paveiktais vainagojies ar konkrētiem pavedieniem un izmeklēšana aktīvi turpinās, reaģējot uz nelaiķa brāļa Kristapa Bunkus ceturtdien preses konferencē policijas darbam pausto kritiku ar Valsts policijas preses pārstāves Sigitas Pildavas starpniecību paudis policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Preses paziņojumā policija skaidro, ka 30. maijā ierosināts kriminālprocess par Mārtiņa Bunkus slepkavību, pielietojot šaujamieroci, un patlaban kriminālprocesā jau veikts ļoti apjomīgs darbs, kurā savāktie pierādījumi ļāvuši izmeklēšanai pāriet nākamajā fāzē un virzīties tuvāk tiesiskā noregulējuma panākšanā.

"Man nav nekādu šaubu, ka izmeklēšana virzās uz priekšu un jau šobrīd tajā paveiktais ir vainagojies ar konkrētiem pavedieniem un izmeklēšana aktīvi turpinās. Izmeklēšanas kopainu zina tikai izmeklētāji un, atbilstoši konkrētās izmeklēšanas taktikai, viņi veic izmeklēšanu. Un tie ir ļoti pieredzējuši un profesionāli izmeklētāji. Protams, ir saprotama gan mediju, gan tuvinieku, gan sabiedrības interese par izmeklēšanas virzību un tajā iegūtajiem faktiem, tomēr mūsu mērķis ir atklāt noziegumu. Tas nav iespējams, ja katrs izmeklēšanas solis tiks apspriests publiski," liecina Ķuža teiktais.

Valsts policijas izmeklētājā kriminālprocesā līdz šim nopratināti vairāk nekā 100 liecinieki, kā arī papildus aptaujātas vairāk nekā 200 personas saistībā ar visām kriminālprocesā izvirzītajām versijām.

Veiktas vairākas kratīšanas, notikuma vietu apskates, tostarp piesaistot kinologus un ekspertus, un izmeklēšanas gaitā iegūto priekšmetu un dokumentu analīze. Tāpat policija apstiprina, ka ieguvusi ļoti lielu video ierakstu apjomu – aptuveni 36 terabaitus – tostarp no vairāk nekā 50 iestāžu videokameru ierakstiem. Videoieraksti tiek rūpīgi pārbaudīti un analizēti, papildus pieprasīta liela apjoma informācija no elektronisko sakaru operatoriem, informē policijā.

Izmeklēšanā nozīmētas 16 nepieciešamās ekspertīzes un tiek skaidroti ar noziegumu saistītie fakti un iespējamās vainīgās personas. Tāpat kriminālprocesa izmeklēšanā Valsts policija vērsusies pie septiņu valstu tiesībsargājošām iestādēm ar ļoti konkrētiem izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem saistībā ar Mārtiņa Bunkus slepkavību saistītiem faktiem un personām.

"Nav saprotams uz policiju patlaban vērsto pārmetumu mērķis, vēl jo vairāk, kad izmeklēšana ir pavirzījusies uz priekšu. Tas netieši liek uzdot jautājumu par šīs rīcības motīviem un patieso nodomu. Iespējams, izmeklēšanā panāktais progress rada pretreakcijas, kas izpaužas, kā mēģinājumi publiski diskreditēt izmeklēšanu, apšaubīt tās gaitu, nezinot kopainu. Negribētu domāt, ka ar lietu saistītie cilvēki līdz šim nav bijuši atklāti un snieguši pilnīgu un patiesu informāciju uz izmeklētāju uzdotajiem jautājumiem" norādījis Ķuzis.

Valsts policijā uzsver, ka nav iespējama publiska kriminālprocesa izmeklēšana, tāpēc pastāv arī izmeklēšanas noslēpums, kas policijai ļauj īstenot izmeklēšanas taktiku un metodiku. Mērķis ir atklāt un aizturēt vainīgās personas un panākt tiesisko noregulējumu, kas noslēdzas ar vainīgo personu notiesājošiem spriedumiem. Policija uzsver, ka tieši tāpēc šajā izmeklēšanas stadijā publiski nav apspriežams ne padarītais, ne plānotais.

Vienlaikus policija sola informēt tiklīdz šajā lietā būs publiski sniedzama informācija.

Jau ziņots, ka nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ģimene izveidojusi nodibinājumu "Justice for Mārtiņš Bunkus", lai veicinātu nozieguma atklāšanu, kā ar policijas komunikāciju ar sabiedrību, ceturtdien paziņoja nelaiķa brālis Kristaps Bunkus.

Viņš kritizēja policijas darbu, kas darīts 48 stundu laikā pēc slepkavības. Bunkus ģimenes ieskatā nozieguma vieta nav tikusi pilnvērtīgi norobežota, tā bijusi pieejama garāmgājējiem, bet pirmo darbu notikuma vietā veikuši Policijas koledžas studenti bez pieredzes.

Tāpat neesot bijusi redzama nekādu ekspertu, piemēram, kinologu piesaiste, un neesot notikusi tūlītēja satiksmes bloķēšana. Kristaps Bunkus bija skeptisks par atbildīgo amatpersonu aizbildināšanos, ka operācijas nav veiktas saistībā ar nevēlēšanos satraukt sabiedrību, retoriski vaicājot, vai tā drīzāk nav nespēja pieņemt operatīvus un profesionālus lēmumus un pieredzes trūkums.

Kā ziņots, advokāts un maksātnespējas administrators Bunkus tika nošauts 30. maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!