Tāpat Treija izmantoja tiesības uz lietas dalībnieku jautājumiem neatbildēt.
Prokurori pieteica lūgumu, ņemot vērā apsūdzētās šo tiesību izmantošanai, nolasīt Treijas pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās Treija liecinājusi sākotnēji gan kā lieciniece, bet vēlāk jau kā lietā apsūdzētā.
Treijas aizstāvis, advokāts Gatis Štauers norādīja, ka Treija nevis atsakās liecināt, bet izmanto tiesības neliecināt. Tāpat viņš pauda viedokli, ka nav pamata nolasīt liecinieces statusā sniegtās liecības.
Tiesa nolēma apmierināt prokurora lūgumu un nolasīt Treijas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības.
Pirmstiesas izmeklēšanā liecinieces statusā Treija tika liecinājusi, ka uz objekta Rīgā, Priedaines ielā 20, tehniskā projekta izvērtēšanas brīdi viņa bijusi būvvaldes Projektu izvērtēšanas nodaļas vadītāja, kuras darba pienākumos bijis pārbaudīt projekta atbilstību noteikumiem. Treija liecinājusi, ka viņai bijusi nepieciešamā augstākā izglītība un pieredze, lai ieņemtu šo amatu.
Esot liecinieces statusā, Treija tika liecinājusi, ka viņas pienākums bijis vispusīga projekta izvērtēšana savas kompetences robežās. Pārbaudot projektu, viņa skatījusies, vai veikta ekspertīze, vai to darījis sertificēts eksperts, vai ir piezīmes par trūkumiem un to novēršanu. Treija norādījusi, ka, ja eksperts savu ekspertīzi veicis laikā, kad veikti aprēķini, un tajos bijusi kļūda, tad eksperts ir līdzatbildīgs kopā ar attiecīgo projektu daļas vadītāju.
Viņai uzrādītais eksperta atzinums esot atbildis pēc formas, izņemot to faktu, ka nav bijis norādīts datums. Treija nav varējusi paskaidrot, vai atzinums atbilst pēc satura, jo būvvaldes uzdevums ir pārliecināties par tā esamību un par to, vai nav piezīmes, bet nav jāpārbauda, kā ekspertīze veikta. Uz minētā atzinuma pamata varēja realizēt būvniecību dabā, pirmstiesas procesā liecinājusi Treija.
Vēlāk Treija pirmstiesas izmeklēšanas procesā jau kā apsūdzētā papildus liecinājusi, ka viņai uzrādītajā apsūdzībā sevi par vainīgu neatzīst, un lūdz lietas materiāliem pievienot rakstveida liecību. Tajā pausts, ka viņa uzskata, ka viņas rīcībā nav saskatāms viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs. Nekādas citas liecības viņa sniegt nav vēlējusies, paskaidrojot, ka iesniegusi Ekonomikas ministrijā pieteikumu un liecības sniegs pēc atbildes saņemšanas.
Citā apsūdzētās papildus pratināšanā Treija norādījusi, ka pilnībā paliek pie iepriekš sniegtajām liecībām, un tas ir viss, ko vēlas liecināt.
Vēstīts, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllietā tiesa sāka uzklausīt apsūdzēto liecības. Otrdien, 16. oktobrī, sagruvušās lielveikala "Maxima Latvija" ēkas būvinženieris Ivars Sergets liecināja, ka neesot izstrādājis metāla konstrukciju detalizācijas daļu un nav piedalījies detalizētu jumta kopņu rasējumu izstrādē.
Lietā apsūdzēts sabrukušā lielveikala "Maxima" būvkonstrukciju autoruzraugs Ivars Sergets, būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs attiecīgajā periodā Staņislavs Kumpiņš, Mārtiņš Draudiņš, kurš bija atbildīgais būvuzraugs projekta pirmajai kārtai, Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un "Maxima Latvija" darba aizsardzības speciāliste Inna Šuvajeva.
Apsūdzības uzrādītas par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības, valsts amatpersonas bezdarbību un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka jumta nogruvums notika nepareizi aprēķinātu jumta konstrukciju slodžu dēļ.
