Pēc pirmstiesas izmeklēšanā sniegto liecību nolasīšanas, tiesa lietas dalībniekiem atrādīja liecībai pievienotās fotogrāfijas. Fotoattēlos redzama jumta nesošo metāla konstrukciju montāža objektā dažādās stadijās pie kopņu dažāda noslogojuma. Tajos redzams, ka divdaļīgo metāla kopņu daļu savienošana veikta būvlaukumā uz zemes.
Tāpat redzams process, kurā virs jumta metāla kopnēm uzsākta, turpināta un pabeigta dzelzsbetona paneļu montāža. Redzama arī kopņu apstrāde ar ugunsdrošo krāsojumu, komunikāciju montāža, kopņu krāsošana ar ugunsdrošo krāsojumu. Pie fotogrāfijām norādīts, ka deformācijas vai spraugas kopņu savienojuma mezglos nav konstatētas, un jumta segums izbūvēts atbilstoši 1. kārtas risinājumam, un deformācija vai spraugas nav konstatētas.
Bildēs redzama arī ugunsgrēka vietas apsekošana, kurā secināts, ka ugunsgrēkā sadedzis jumta segums un siltumizolācija, kā arī bojātas alumīnija kasetes un jumta margas. Fotoattēlos redzama arī jumta “pīrāga” atjaunošana pēc ugunsgrēka, kā arī jumta seguma betona parapeta un sienas atjaunošana pēc ugunsgrēka. Papildu tam norādīts, ka augšējais jumta segums pēc ugunsgrēka pabeigtas atbilstoši 1. kārtas projekta risinājumam.
Pēc liecību nolasīšanas un foto uzrādīšanas Draudiņš sacīja, ka visas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības ir patiesas. Tajā pašā laikā viņš sacīja, ka sapratis, cik svarīgi sniegt liecības, rakstot tās pašam, nevis skaidrojot tās cilvēkiem, kas nav būvniecības jomas speciālists.
To sakot, viņš paskaidroja, ka policijas izmeklētājs viņam uzdevis jautājumu, vai pats darbojies ar ģeometrisko atslēgu. Uz to viņš paskaidrojis, ka augstumā vienam to darīt ir neērti, un labāk to veikt diviem cilvēkiem, taču traktējums, ka atslēga ir tik liela un smaga, ka tas jādara diviem, īsti neatbilst patiesībai.
Tāpat policijā viņš esot lūgts atbildēt uz jautājumu par nesošo konstrukciju montāžu. Uz to brīdi viņam nav bijusi pieejama nekāda dokumentācija un uzrādīts tikai akts. Policijā viņš skaidrojis kā izskatās kopnes, kā notiek pieņemšana un citas detaļas. Draudiņš norādīja, ka liecībā tiek pieņemts, ka “visi savācamies kopā un vienlaicīgi to darām”, taču tas esot process nedēļu garumā.
Draudiņš arī skaidrojis, ka no liecībām noprotams, ka "tikai būvnieks uzsit ar Šmita āmuru pa betona virsmu, lai pārbaudītu stiprību". Taču viņš esot diezgan plaši izklāstījis, ka arī pats veicis betona virsmas stiprības pārbaudi, jo katra vieta ir jāpārbauda vismaz 10 reizes.
Apsūdzētais sacīja, ka šobrīd tiesas procesā iepazinies ar visiem lietas materiāliem – mezglu veidu, detalizāciju, projektu un izpilddokumentāciju – un, kā jau iepriekš – trešdien, liecinot tiesā jau minējis, secinājis, ka sajaucis un pievienojis nepamatoti lietas materiāliem tabulu, kas neattiecas uz objektu Priedaines ielā, bet gan uz citu objektu – visticamāk, Dzelzavas ielā.
Pārējā daļā Draudiņš pievienojās savām pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām un nekādas nesakritības nesaskatīja.
Jau ziņots, ka trešdien tiesā Draudiņš liecināja, ka par jumta nesošajām konstrukcijām sabrukušajā lielveikalā "Maxima" pilnā mērā atbildīgs ir šo konstrukciju ražotājs, piegādātājs un montētājs, kas šajā gadījumā ir viens uzņēmums "Vikom Industry".
Draudiņš skaidroja, ka jumta nesošo konstrukciju pieņemšana notikusi atbilstoši normatīvajiem aktiem. Apsūdzētais atkārtoja, ka viņam bija jāpieņem darbi, veicot vizuālo apskati, pārliecinoties, piemēram, vai tās ir samontētas, vai vizuāli atbilst rasējumu lapās parametriem, vai mezgli atbilst aktuālajai dokumentācijai.
Viņš pārliecinājies par mezglu un montāžas precizitāti. Tāpat viņš norādīja, ka neviena no bultskrūvju urbumu vietām netika pārurbtas, nekādas spraugas pie konstrukciju pieņemšanas netika konstatētas un, atbilstoši dokumentācijai, viņš pārliecinājies par konstrukciju kvalitāti.
Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka jumta nogruvums notika nepareizi aprēķinātu jumta konstrukciju slodžu dēļ.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzītas piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
