Foto: LETA
Rīgas domes (RD) Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē ceturtdien, 18. oktobrī, gandrīz stundas garumā tika diskutēts par alkohola tirdzniecības nākotni galvaspilsētā, taču izpalika konkrēti lēmumi, tostarp par ideju liegt grādīgās dziras tirdzniecību pēc pulksten 19.

Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Administratīvās pārvaldes priekšnieks Lauris Kudiņš komitejas sēdē iepazīstināja ar apkopotajiem datiem par nodarījumiem, kas saistīti ar alkohola tirdzniecību.

Šogad, salīdzinot ar 2014. gadu, pārkāpumi par alkohola lietošanu neatļautā vietā no 1518 kritušies līdz 1044 gadījumiem. Šogad reibumā pieķerti 297 bērni. Bet 42 bērni šķirti no ģimenēm situācijās, kad vecāki reibuma dēļ vairs nespēja viņus pienācīgi aprūpēt.

Šogad septiņas juridiskās personas pieķertas, pārdodot alkoholu pēc pulksten 22, pastāstīja Kudiņš. Viņš piebilda, ka veikalos – kafejnīcās, kur alkoholu var iegūt pēc pulksten 22, nereti pēc licences anulēšanas vienu komersantu nomaina cits, kurš turpina priekšteču piekopto rūpalu.

"Pašvaldībai ir ierobežotas iespējas kontrolēt jaunu alkohola tirdzniecības vietu izveidi," rezumēja Kudiņš.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes vadītāja Baiba Šmite-Roķe komitejā stāstīja, ka Rīgā ir 3220 vietas, kurās var iegādāties alkoholu. Katru gadu VID anulē aptuveni 1000 alkohola tirgošanas atļaujas. Taču Šmite-Roķe papildināja RPP pārstāvja sacīto, norādot, ka VID nav pamata atteikt tirdzniecības licenci "jaunam un pūkainam uzņēmumam".

Šmite-Roķe pastāstīja, ka alkohola legālo patēriņu Latvijā daudz efektīvāk mazināja akcīzes nodokļa celšana 2009. gadā, nevis 2002. gadā ieviestais tirdzniecības aizliegums pēc pulksten 22.

VID pārstāve teica, ka alkohola tirdzniecības laika mainīšana Rīgā būtu iespējama vien tad, ja šādu iespēju paredzētu Alkoholisko dzērienu aprites likumā, sniedzot pašvaldībām šādas iespējas. Šmite-Roķe prognozēja, ka no šāda Rīgas lēmuma ciestu vietējie pašvaldības uzņēmēji.

Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītājs Dainis Turlais (GKR) VID pārstāvei jautāja par alkohola nodarīto kaitējumu. Viņa pastāstīja, ka ir redzama pozitīva tendence – legālo alkoholu pārdod vairāk, taču tas nav uz vietējo iedzīvotāju patēriņa rēķina, jo aktīvāk Latvijas veikalos iepērkas kaimiņvalstu iedzīvotāji.

"Aicinu RD padomāt par to iedzīvotāju kategoriju, kura nedzer legālo alkoholu. Tā ir kategorija, kas dzer losjonus, kosmētisko spirtu, ko regulēt nav VID kompetence. Mazā Balvu veikalā vienā mēnesī pārdod aptuveni 2000 mazas kosmētiskā spirta pudeles. Arī Rīgā šādas preces ir gandrīz katrā veikalā. VID nav iespēju ierobežot šo preču apriti, bet tieši tās rada lielo RPP statistiku. Nebūšu populāra, bet, jo vairāk mēs ļausim strādāt legāliem uzņēmumiem, jo labāk būs Latvijas sabiedrībai," komitejas deputātiem stāstīja Šmire-Roķe.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Igors Tomaševs teica, ka "točku" skaits Rīgā ir krietni mazinājies. Viņš pauda, ka šo veikalu klientiem izdevīgāk ir iegādāties apreibinošus dzērienus saimniecības preču tirdzniecības vietās, nevis "točkās".

RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Izglītības atbalsta nodaļas vadītāja Inese Štekele teica, ka aptaujājusi jauniešus par veikaliem – kafejnīcām, kuros nakts stundās var iegādāties alkoholu. Viņi pauduši, ka vēlētos, lai šie veikali būtu labāk iekārtoti. Drošība ap šīm vietām jauniešus nesatrauc, jo viņi nakts stundās gar tām nestaigā.

Labklājības departamenta pārstāvji teica, ka ikdienā Rīgā jaunieši, pedagogi un vecāki tiek izglītoti par alkohola lietošanas negatīvajām sekām.

Vēstīts, ka RD Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā nonācis jautājums par iespējām galvaspilsētā ierobežot alkohola tirdzniecību.

Komitejas sēdei Rīgas domes Labklājības departaments un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments iesniedza priekšlikumus noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu veikalos no pulksten 19 līdz pulksten 10.

Departamenti arīdzan rosina liegt tirgot alkoholu svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, kur grādīgo dziru pārdod naktīs.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) vēlāk soctīklos paziņoja, ka pašvaldībai nav domu ieviest laika ierobežojumus tirdzniecībai.

Drošības komitejā runās par to, kā varētu ierobežot alkohola tirdzniecību tajos veikalos, kas atrodas pagalmos un nelielās diennakts kafejnīcās, kas arī atrodas pagalmos, bet pēc būtības ir veikali," portālā "Facebook" rakstīja mērs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!