Pagaidām tiesu praksē nav bijusi atkāpšanās no principa, ka Latvija ir nelikumīgi okupēta un no tā izrietošajām sekām. Tādēļ cerams, ka tā nenotiks arī tiesvedībā starp Latvijas uzņēmumu "LatRosTrans" un Baltkrievijas "Polocktransneft Druzba" par 66 miljonu eiro vērtās no PSRS laikiem palikušās tehnoloģiskās naftas piederību, sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.
Ziemele, kuras zinātniskā darbība ir saistīta ar Padomju Savienības sabrukumu un mantisko piederību pēc tam, norādīja, ka analoģija var būt lietas par pilsonības jautājumiem, kuras ir skatītas Austākajā tiesā.
"Līdz šim Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir izveidojis ļoti pareizu praksi jautājumos par Latvijas nelikumīgās okupācijas sekām. Visbiežāk tiek skatīti pilsonības jautājumi. Ja mēs palasām Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumus, tad ir skaidrs, ka sekas ir jāskata lielajā valstiskajā kontekstā. Proti, kas ar Latviju notika līdz 1990. gadam un pēc tam – 1990. un 1991. gadā. Administratīvo lietu departaments ir spējis to ļoti labi izdarīt konkrētas lietas kontekstā. Konkrēto savienot ar plašo, vismaz vienā Augstākās tiesas darbības blokā, ir izdevies," stāstīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja.
Viņa uzsvēra, ka no starptautisko tiesību viedokļa tas ir ļoti svarīgi, jo citādi Latvijai nav jēgas uzturēt savu konstanto prasību par to, ka Latvija ir nelikumīgi okupēta un tālāk, ko mēs mantojam un ko nemantojam pēc PSRS sabrukuma.
Jau ziņots, ka Latgales apgabaltiesa jūnija sākumā nolēmusi piedzīt no SIA "LatRosTrans" par labu AS "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. "Popocktransneft Družba" savu prasību pamato ar PSRS uzņēmuma "Družba" īpašuma sadali 1992. gadā, pēc kura tehnoloģiskā nafta ir nonākusi Baltkrievijas uzņēmuma bilancē. Savukārt "LatRosTrans" uzskata, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, viss īpašums, kurš atradās Latvijas teritorijā, kļuva par Latvijas Republikas īpašumu, ja vien starpvalstu līgumi neparedzēja citādi.
Runa ir par tehnoloģisko naftu 109 996 tonnu apjomā, kas atradās "LatRosTrans" piederošo maģistrālo naftas cauruļvadu "Polocka-Ventspils" un "Polocka-Birži-Mažeiķi" lineārajā daļā, naftas pārsūknēšanas staciju "Skrudaliena 1", "Skrudaliena 2", "Džūkste" un naftas pieņemšanas –nodošanas punkta "Ventspils" iekšējos cauruļvados.
Sākotnēji Latgales apgabaltiesa 2011. gada 9. decembrī noraidīja prasību. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 2013. gada 23. oktobrī prasību arī noraidīja.
Tomēr 2016. gada decembrī Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments atcēla AT Civillietu tiesu palātas spriedumu, ar kuru noraidīta Baltkrievijas uzņēmuma "Polocktransneft Družba" prasība pret SIA "LatRosTrans" par īpašumtiesību atzīšanu, vadījuma piešķiršanu uz naftu un zaudējumu atlīdzināšanu. AT Civillietu departaments lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai, kura šoreiz pieņēma Baltkrievijas uzņēmumam labvēlīgu spriedumu.
Par šo lēmumu "LatRosTrans" ir iesniedzis kasācijas sūdzību AT.
2017. gadā "LatRosTrans" strādāja ar 10,025 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,4% mazāk nekā 2016. gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 81,2% un sasniedza 1,746 miljonus eiro. "LatRosTrans" pagājušajā gadā pa cauruļvadu transportēja kopumā 3,4 miljonus tonnu naftas produktu, kas ir par 6% mazāk nekā 2016. gadā.
"LatRosTrans" ir naftas un naftas produktu transportēšanas uzņēmums, kas nodrošina dīzeļdegvielas transportēšanu pa maģistrālo cauruļvadu Polocka–Ventspils. Sabiedrībai pieder arī naftas cauruļvadi Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados tranzīta vajadzībām nafta nav pārvietota. Lielākais "LatRosTrans" īpašnieks ar 66% kapitāla daļu ir "Ventspils nafta", bet 34% pieder Krievijas naftas produktu cauruļvadu monopolistam "Transņefteprodukt".
