Tikai pēc Augstākās tiesas (AT) aizrādījuma Finanšu ministrija un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) sākuši rīkoties, lai saprastu, kas īsti notiek ar valstij piederošo zemes gabalu Jūrmalā, kur būvatļauta izsniegta pansionāta būvniecībai, bet, visticamāk, tiek būvēta savrupmāja, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
Vairāk nekā hektāru lielais zemesgabals Jūrmalā, krasta kāpu aizsargjoslā, savulaik bija daļa no Vaivaru rehabilitācijas centra īpašuma. 2002. gadā centrs to uz 50 gadiem iznomāja firmai "Orthos" veco ļaužu pansionāta izveidošanai. Pēc kāda laika saistības pārņēma SIA "Rentals". Pirms četriem gadiem firma ieguva būvatļauju pansionāta būvniecībai. Šai vietā ielikti ēkas pamati, un projekts liecina, ka ēka būtu apmēram 245 kvadrātmetru platībā divos stāvos - drīzāk piemērota vienai ģimenei nevis pansionātam, ziņo raidījums.
SIA "Rentals" pārstāvis Viesturs Kuļikovskis, kurš lepojas ar vairāku veiksmīgu viesnīcu ēku attīstīšanu Rīgā, atzīst, ka uz šīs nomātās zemes veidot pansionātu no biznesa viedokļa būtu neizdevīgi. Labākais risinājums esot viesnīca, ko veidotu trīs ēkas ar vairākiem tūkstošiem kvadrātmetru izmantojamās platības. "Tie pamati jau ir gadu, divus. Ja man būtu tāds nodoms [uzbūvēt savrupmāju], es taču būtu pabeidzis būvēt, man jau neviens neliedza būvēt. Taču tas nav mans plāns, mans mērķis - nevienā brīdī. Mans mērķis ir vienkārši realizēt normālu projektu, kur šobrīd man ir nepieciešama sadarbība no valsts puses, lai es varētu Jūrmalā, kas ir kūrortpilsēta, realizēt vienu normālu projektu, kas ir kūrortam atbilstošs," raidījumam klāstījis Viesturs Kuļikovskis.
2007. gadā kāpu zemi atdeva privatizācijai un Privatizācijas aģentūras pārziņā. Tā 2013. gadā piekrita "Rental" lūgumam nomas līgumu mainīt, pansionāta vietā ierakstot – viesu nams vai līdzīga atpūtas vieta. Privatizācijas aģentūras Zemes un nekustamā īpašuma departamenta vadītāja Ausma Vilsone raidījumam skaidro, ka nomas līgums grozīts, jo faktiski jebkurš objekts ir izmantojams saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. "Mēs saņēmām no Jūrmalas pašvaldības vēstuli, ka tātad pansionāta ēka neatbilst teritorijas plānojumam un detālplānojumam," skaidro Privatizācijas aģentūras pārstāve.
Jūrmalas dome pati uzņēmējam izsniegusi būvatļauju tieši pansionāta būvniecībai, bet tagad domes pārstāve atzīst, ka pretrunas nav un savulaik pašvaldības sniegtais atzinums bijis neprecīzs. "Mēs šo situāciju par šo neprecīzo vēstuli – mēs to skaidrojām Privatizācijas aģentūrai vai VNĪ, ka šī pansionāta kā pansionāta ēka nav paredzēta detālplānojumā. Tajā pašā laikā, 2011. gadā, kad izdeva plānošanas uzdevumu, bija spēkā citas normas par ēku klasifikāciju, un pansionāta ēku tajā laikā bija iespējams klasificēt pie šīm sabiedriskajām ēkām. Šis skaidrojums nav pilnīgs, tas neizvērtē konkrēti to brīdi, kad ir izsniegts plānošanas uzdevums," klāstījusi Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece.
Uzskatot, ka nelielā ēka, visticamāk, būs savrupmāja, Jūrmalas aizsardzības biedrība vērsās tiesā, apstrīdot izdoto būvatļauju. Tiesa visās instancēs prasību noraidīja, jo biedrība pret būvatļauju drīkst iebilst tikai no vides tiesību viedokļa, bet šeit pārkāpumu nebija. AT gan saskatīja iespējamu pārkāpumu valsts rīcībā un pieņēma blakuslēmumu.
"Tāpēc AT vispār vērsa uzmanību, ka jebkura valstij piederošā nekustamā īpašuma izmantošanai ir jāatbilst sabiedrības interesēm. Un arī tādā gadījumā, ja valsts ir nodevusi lietošanā un pārvaldībā konkrēto nekustamo īpašumu privātpersonai, tas neatbrīvo valsti no pienākuma turpināt uzraudzīt un rūpēties, lai attiecīgā nekustamā īpašuma izmantošana un tālāka attīstība būtu atbilstoša sabiedrības interesēm," raidījumam pauž AT Administratīvo lietu departamenta tiesnese Ieva Višķere.
2015. gadā īpašums uzticēts Finanšu ministrijas paspārnē esošajam uzņēmumam VNĪ, kam apgabaltiesa jau pirms diviem gadiem adresējusi pirmo blakuslēmumu, taču rīcība nesekoja. VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers skaidrojis, ka risks, ka ēka varētu netikt izmantota atbilstoši sabiedrības mērķiem, jākontrolē vien tad, kad tā būs nodota ekspluatācijā.
AT gan bija uzstājīgāka un jūnijā blakuslēmumu ar aicinājumu izvērtēt situāciju un rīkoties atbilstoši sabiedrības interesēm, adresēja ne vien VNĪ, bet arī Ministru kabinetam. Augstākā tiesu instance pieprasīja sniegt arī atbildi par veikto izvērtējumu līdz augusta beigām.
"Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka VNĪ nebūtu ļāvuši tālākas darbības ar īpašumu, kur sākotnēji bija paredzēts būvēt pansionātu un pēc tam procesā tiek nomainīts uz citu izmantošanas mērķi, piedāvājot būvēt atpūtas namu. Būvatļauja ir izdota nomniekiem ar konkrētu mērķi. Ēku jebkurā gadījumā nevarētu nodot ekspluatācijā, kamēr šis mērķis netiek sasniegts un VNĪ arī no savas puses tam šobrīd ļoti rūpīgi sekos," norādījusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Pāris dienu pirms noteiktā termiņa AT saņēmusi atbildi, kas paredz, ka plānos ir novērst pretrunu starp izsniegto būvatļauju un nomas līgumu. VNĪ pārstāvis apliecinājis, ka valsts uzņēmums pievienojas AT secinājumam, ka īpašuma izmantošana pansionāta ēkas vajadzībām būtu atbilstoša sabiedrības interesēm. Līdz ar to VNĪ mērķis un uzdevums ir tiekties uz to, "lai tas tā arī notiktu praksē un dzīvē," tā Valkers.
VNĪ pagaidām nevar pateikt, ko darīs, ja nomnieks viņu piedāvātajam risinājumam nepiekrīt. Savrupmājas gan šajā vietā nebūs – to sola abas darījuma puses.