Foto: Publicitātes attēls

"Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļautās izmaksas ne visos gadījumos ir ekonomiski pamatotas un nepieciešamas sadales pakalpojumu sniegšanai, ziņo Valsts kontroles pārstāvji.

Kontroles iestāde secinājusi, ka nevar apgalvot, ka kopš 2016. gada augusta spēkā esošajos tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses, lai gan tie aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai.

Pie šāda secinājuma Valsts kontrole nonākusi revīzijā par elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļauto izmaksu ekonomisko pamatotību un atbilstību ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principiem. Apkopojot revīzijā gūtos secinājumus, Valsts kontrole "Sadales tīklam" sniegusi deviņus ieteikumus izmaksu ierobežošanai, kurus turpmāk aicina ņemt vērā.

""Sadales tīkla" ieņēmumus veido visu Latvijas iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģijas sadales pakalpojumiem, un lietotājiem faktiski nav iespējas izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju. Monopolstāvoklī esošam sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam savā darbībā jābūt motivētam uzlabot iekšējos procesus un ierobežot izmaksas, jo tā ieņēmumi ir garantēti. Tomēr revīzijā secināts, ka kapitālsabiedrības iespējas šai ziņā vēl nav izsmeltas," norāda Valsts kontrole.

"Sabiedrisko pakalpojumu tarifam jānodrošina ne tikai pakalpojuma sniedzēja attīstība un peļņa, bet arī pakalpojuma lietotāju intereses – iespēja ilgtermiņā saņemt nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu pakalpojumu par ekonomiski pamatotu cenu. Mūsu ieskatā pakalpojuma sniedzējam, pirms prasīt tarifu palielinājumu, ir jāspēj sniegt pārliecību, ka ir izmantotas visas iespējas samazināt izmaksas un optimizēt resursus," norāda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontroles vērtējumā esot nepieciešams uzlabot arī lēmumu pieņemšanas izsekojamību un kontroli, lai sniegtu pārliecību par resursu produktīvu izmantošanu, piemēram, kapitālieguldījumu plānošanā, kā arī vieglā un speciālā transporta izmantošanā.

Vērtējot kapitālieguldījumu plānošanu elektrotīkla attīstībai, modernizācijai un drošuma uzlabošanai, Valsts kontrole nav guvusi pārliecību, ka ikgadējās investīcijas 62 miljonu eiro apmērā tiek veiktas prioritārā kārtībā. "Plānošanas process nav izsekojams, nav izveidots vienots investīciju objektu novērtēšanas saraksts, kas parādītu kopējās vajadzības. "Sadales tīkla" vadība neuzrauga kapitālieguldījumu plānošanas procesu," norāda kontrole. Revīzijas laikā "Sadales tīkls" gan uzsācis darbu pie tā uzlabošanas.

Kontrole revīzijas laikā secinājusi "Sadales tīkls" nepieciešams uzlabot atalgojuma un darba izpildes rezultātu sasaisti, jo pašlaik papildu labumi un garantijas nav atkarīgas no darbinieku snieguma. Arī darba attiecību izbeigšanas gadījumos "Sadales tīkls" maksā dāsnus pabalstus un kompensācijas, kas izriet no Darba koplīguma, – atlaišanas pabalsti ir vidēji piecreiz lielāki, nekā to paredz Darba likums. Piemēram, 2017.gadā 39 pirmspensijas vecumā esošiem darbiniekiem izmaksātas kompensācijas 1,57 miljonu eiro jeb vidēji 40 381 eiro vienam darbiniekam. "Sadales tīkls" ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kura pakalpojumus elektroenerģijas lietotājiem nav iespējams izvēlēties un kura saimnieciskās darbības izmaksas tiek iekļautas tā sniegto pakalpojumu tarifos, ko apmaksā ikviens elektroenerģijas lietotājs. Valsts kontrole uzskata, ka šāda pabalstu politika liek apšaubīt "Sadales tīkla" sociālo atbildīgumu pret saviem klientiem.

Pārbaudot speciālās tehnikas nomas ekonomisko izdevīgumu un pamatotību, Valsts kontrole vērš uzmanību uz faktu, ka jaunās tehnikas vienības, ko iegādājas "Sadales tīkls", uzreiz pēc to iegādes tiek pārdotas AS "Latvenergo", kas šo tehniku iznomā "Sadales tīklam". Izmantojot šādu darījumu struktūru, iespējams, tiek veiktas finanšu līdzekļu pārdales starp koncernā ietilpstošajiem uzņēmumiem citu, ar sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanu nesaistītu mērķu īstenošanai. Pēc revidentu aplēsēm piecu gadu laikā "Sadales tīkla" negūtā peļņa no šī darījuma ir ap 2 miljonus eiro. Revidenti norāda arī uz trūkumiem speciālās tehnikas nomaiņas plānošanā un nepietiekamu speciālās tehnikas noslodzi, tāpēc nevar uzskatīt, ka "Sadales tīkla" pieņemtie investīciju lēmumi ir pietiekami pārdomāti un ekonomiski pamatoti.

Vērtējot transporta līdzekļu pakalpojumu, degvielas un remonta izmaksas, revidenti secinājuši, ka "Sadales tīklā" nav izveidota transportlīdzekļu izmantošanas kontroles sistēma, jo lietotājiem nav jāatskaitās par brauciena maršrutiem un mērķiem, kā arī transportlīdzekļi, kas nodoti darbinieku lietošanā, vairumā gadījumu tiek izmantoti nokļūšanai uz un no darba, nevis darba pienākumu izpildei. Šādi braucieni divu gadu laikā izmaksājuši 1,14 miljonus eiro. Revidenti uzskata, ka elektroenerģijas sadales sistēmu pakalpojumu tarifā iekļautās transportlīdzekļu vadības, uzturēšanas un atjaunošanas pakalpojumu izmaksas, kā arī degvielas un remonta izmaksas ir iespējams samazināt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!