Foto: DELFI

Ar lūgšanām, gavēni, parakstiem un plakātiem saukļa "Atdodiet mums dekāntēvu!" noskaņās Latvijas Romas katoļu baznīcas Rēzeknes Sāpju dievmātes draudzes locekļi ir gatavi iestāties par draudzes prāvestu Pāvelu Zeiļu, kurš apcietināts aizdomās par cilvēktirdzniecību un seksuāla rakstura noziegumiem pret pilngadīgu personu ar garīgās attīstības traucējumiem. Draudze vāc parakstus, pastāvot uz Zeiļas nevainīgumu un aicinot pārskatīt viņam tiesas noteikto drošības līdzekli – apcietinājumu.

Kā viss sācies

Rēzeknes Sāpju dievmātes baznīcā Zeiļu pēdējoreiz redzēja pagājušajā trešdienā. "Pa dienu viņš neiznāca, pat uz virtuvi neaizgāja pusdienās ēst," atceras ilggadējā draudzes locekle Antoņina. Ap pulksten pussešiem vakarā Zeiļa piezvanījis draudzes vikāram Dainim Kašam, lai viņš atnāk noturēt svēto misi.

"Bija paredzēts, ka dekāns pats vakarā vadīs. Es steigā ierados, Zeiļa man tikai pateica, ka jābrauc uz Rīgu, un, ka pēc divām dienām atgriezīsies. Divas dienas pagāja, un nekādas ziņas – cilvēks pazudis, mobilais izslēgts, es sēdēju kā uz adatām," "Delfi" stāsta Kašs.

Pēcāk otrdien viņam zvanījuši draudzes locekļi, kas pamanījuši rakstu portālā "Delfi," – "tur puse par noziedzniekiem, puse par mariāņiem. Šokējošs raksts. Tas, kas tur rakstīts... tam nav iespējams noticēt, ja kāds pazīst dekānu ilgāk kā piecas minūtes".

Rakstā bija vēstīts, ka aizdomās par cilvēktirdzniecību un seksuālu vardarbību pagājušajā nedēļā Valsts policija aizturējusi trīs personas – garīdznieku un vēl divus cilvēkus. Zeiļam un vēl vienam vīrietim piemērots apcietinājums, bet trešajam – ne.

Draudze steidz aizstāvēt priesteri

Ceturtdiena, 6. septembris, astoņi no rīta. Noslēdzas rīta mise pašā Rēzeknes centrā, Rēzeknes Sāpju dievmātes baznīcā ar katoļu baznīcām raksturīgiem diviem torņiem, kuriem pretī "Latgales Māra" jeb piemineklis "Vienoti Latvijai". Uz baznīcas durvīm plakāts ar pāvesta Franciska attēlu, viņa vizīti Latvijā gaidot.

Misi apmeklē pārdesmit cilvēku, tai noslēdzoties, vairāki dodas pēdējo rindu virzienā, kur uz izdrukātām lapām parakstījās par to, lai "patiesie vainīgie šajā kriminālprocesā tiktu atklāti un saņemtu pelnīto sodu".

Vēstulē, kas adresēta Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS) un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA), arī rakstīts, ka, pazīstot Zeiļu kā ilggadējo šīs draudzes prāvestu, "mēs paliekam vienoti kopā ar viņu, jo esam pārliecināti par viņa nevainību un uzskatām šo visu notiekošo par traģisku pārpratumu".

Tāpēc arī šīs vēstules autori lūdz pārskatīt prāvestam Zeiļam noteikto drošības līdzekli gan veselības stāvokļa dēļ, gan arī izrādot cieņu cilvēkam, kurš izdarījis tik daudz sabiedrības labā. Jāpiebilst, ka ar līdzīgu aicinājumu šo iemeslu dēļ pārskatīt drošības līdzekli ceturtdien klajā nāca mariāņu kongregācija, kurai pieder Zeiļa, nosūtot sabiedrībai atklātu vēstuli.

Savukārt draudzes locekļu vēstulē viņi aicina veikt "pēc iespējas maksimāli korektu un taisnīgu" krimināllietas izmeklēšanu. Šī vēstule ir rūpīgi gatavota, turklāt tā, kas tiek parakstīta, ir jau vismaz otrā versija.

Valda satraukums

Prāvesta Zeiļas apcietināšana draudzi ir sāpīgi skārusi, par to liecina arī daudzie satraukto draudzes locekļu jautājumi arī pēc iepriekšējā vakara – trešdienas mises. Uz tiem centās atbildēt Kašs, taču pēcāk ar draudzes locekļiem pie baznīcas tikās mariāņu kongregācijas pārstāvis, Viļānu klostera priekšnieks un Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu konferences viceprezidents priesteris Rinalds Stankēvičs.

Viņš ar draudzes locekļiem apsprieda tālāko stratēģiju – runāja gan par nepieciešamību papildināt vēstuli, jo iepriekšējā versija bijusi "par bālu", gan par to, ka jārīko pasākums Rēzeknē – pikets, visticamāk, pie "Latgales Māras" pieminekļa ar dziesmu grāmatām, rožukroņiem un plakātiem.

Tāpat iecere ir, ka varētu arī autobusos doties uz Rīgu, lai aizvestu tos, kuri vēlas protestēt pie apcietināšanas vietas, kur atrodas Zeiļa, kā arī tiek apspriesta ideja draudzei vākt ziedojumus prāvesta atbalstam – drošības naudai, ja tas būs iespējams. To gan draudzes locekļi – vai ziedots būtu viens vai pieci eiro, vēlāk, kad Zeiļa būs atbrīvots, dabūšot atpakaļ. "Ko tad mums vairs zaudēt. Baznīca ir pazaudēta, klosteris ir pazaudēts, cilvēka gods ir atņemts, gan jums, gan mums," sacīja Stankēvičs.

Dūriens katoļticības sirdī

Zeiļas draudzes locekļi prāvesta apcietināšanu pielīdzina dūrienam katoļticības sirdī – no daudzām mutēm izskan, ka lieta pret Zeiļu ir safabricēta, turklāt draudzes locekļi tās rosināšanu saista ar Saeimas vēlēšanu tuvumu, tiesa, kāpēc tā, to viņi nekonkretizē. Tāpat lieta tiek saistīta ar drīzumā gaidāmo pāvesta Franciska vizīti Latvijā.

"Tās muļķības ir un viss. Tos, kas viņu ielika (cietumā), tos pašus jāieliek aiz restēm," "Tas ir uzbrukums baznīcai, tas ir uzbrukums priesterim, tas ir uzbrukums ticībai, tur nav ko spriest," tā portālam "Delfi" norādīja vairākas draudzes locekles. Priestera vainai viņas netic. "Jums jau tā tendence visu uzpūst. Tas ir vispār notikums, ja kaut ko tādu var par baznīcu pateikt!" – arī šādi pārmetumi izskan no kādas draudzes locekles.

"Es varu pateikt tikai labu, viņš ir iejūtīgs cilvēks. Kam nelaime, kam bēdas, kam padoms vajadzīgs, visi iet pie viņa, un viņš palīdz. Pat materiāli palīdz, pat savas drēbes – savu kreklu iedod. Viņš Rēzeknē dzīvo jau 36 gadus, mēs viņu zinām labāk nekā sevi. Viņš nav ne pie kā vainīgs, tie ļaunie cilvēki, ļaunie gari (ir vainīgi), kas grib katoļu ticību sagraut," tā portālam "Delfi" saka draudzes locekle Antoņina, kura gatava cīnīties par taisnības uzvaru un patieso vainīgo noskaidrošanu "kaut līdz Eiropai". "Baznīca mums ir vairāk nekā mājas, mums lielākā daļa dzīves ir baznīca," viņa saka.

Pedagogs un kordiriģents Ēriks Čudars, kurš baznīcā pēc mises ieradās parakstīt vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, savukārt norādīja, ka, publiskojot priestera vārdu un uzvārdu, "mācītājs jau ir notiesāts". "Es neticu nevienam. Taisnība ir tā, ka cilvēka vārds tiek vazāts. Viņš kristīja visus manus bērnus un mani un sievu laulāja," norādīja Čudars. Līdzīgi kā vairāki citi draudzes locekļi arī viņš uzsvēra prāvesta cienījamo vecumu – teju 73 gadus, paužot neticību, ka tik sirmā vecumā cilvēks var būt vainojams seksuāla rakstura noziegumā.

Tiesa, no atsevišķiem draudzes locekļiem izskan arī bažas, vai vispār varot ticēt šajā kriminālprocesā cietušajam, ja ir garīga rakstura traucējumi.

Līdzīgi kā vairāki draudzes locekļi, arī vikārs Kašs, kurš Zeiļu pazīst jau 30 gadus, norāda uz priestera labo reputāciju, pār kuru neesot bijis pat aizdomu ēnas. "Vienmēr man bijusi pozitīvākā pieredze. Klostera dzīve nav tāda, ka otru tikai pa gabalu redz vai reizi mēnesī, bet gan katru dienu. Trīs reizes dienā mums ir kopīga maltīte, kopīga darba plānošana. Vienīgi naktī netiekamies, katrs guļ savā istabā. Taču momentā varētu ko pamanīt, just. Tā taču ir kā ģimene, kas kopā vienā dzīvoklī dzīvo. Es būtu noteikti pamanījis, ja kaut kas būtu ne tā bijis," saka Kašs. Viņš arī norāda, ka Zeiļa lielākoties uzturējies mājās vai baznīcā, "tikai vai nu pie ārsta vai uz baznīcu, nekur citur viņš nebrauca".

Portāls "Delfi" arī centās klātienē uzrunāt Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskapu Jāni Buli, kurš iepriekš no komentāriem "Delfi" atturējās. Pavēris kūrijas durvis, Bulis vien noteica: "jautājiet policijai, es neko nezinu, ja es ko pateikšu, tās ir tikai manas domas" un sarunu beidza, durvis aizverot.

Rēzeknē labi zināms un ietekmīgs

Prāvestu Zeiļu rēzeknieši sauc par ļoti labi pazīstamu, arī ietekmīgu. 2005. gadā par garīguma un sapratnes veidošanu un ieguldījumu kultūrsabiedrības attīstībā Zeiļam tika piešķirts Rēzeknes Goda pilsoņa nosaukums, vēstīts Rēzeknes Centrālās bibliotēkas mājas lapā.

Marija Sproģe no bibliotēkas portālam "Delfi" stāsta, ka neuzskata sevi par aktīvu ticīgo, bet ar prāvestu Zeiļu viņai bijusi diezgan liela saskare. "Bērni piedalījās iestiprināšanās sakramentā arī tieši viņa draudzē, jaunākais dēls laulājās. Nekad, nevienu mirkli nav bijušas ne mazākās aizdomas, ka varētu būt kas tāds," saka Sproģe.

Arī vairāki citi portāla "Delfi" sastaptie rēzeknieši atzīst, ka Zeiļas aizturēšana un apcietināšana ir liels negaidīts pārsteigums, kam teju neiespējami noticēt. Tā kā Zeiļa daudziem ilgus gadus bijis autoritāte, daudziem pirmā reakcija ir "meklēt kādas sazvērestības, taču es ļoti gribētu, lai mācītāji paskatītos uz situāciju kopumā un stingri nosodītu šādus nodarījumus," "Delfi" saka kāda rēzekniete.

Kāda cita iedzīvotāja, tiesa, arī nevēlēdamās atklāt savu vārdu, ar portālu "Delfi" dalās savās pārdomās par vietējo iedzīvotāju reakciju: "manuprāt, Latgalē ir citādāka attieksme pret baznīcu nekā citur Latvijā, ir daudz lielāka pietāte un par baznīcu kopumā nav pieņemts kritiski izteikties".

Jau ziņots, ka aizdomās par cilvēktirdzniecību un seksuālu vardarbību pagājušajā nedēļā Valsts policija aizturējusi Latvijas Romas katoļu baznīcas garīdznieku no Rēzeknes - Aglonas diecēzes, kā arī vēl divus cilvēkus.

Kā liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija, drošības līdzeklis – apcietinājums piemērots Zeiļam. Zeiļa apsūdzības noliedz, iepriekš vēstīja aģentūra LETA.

Valsts policijā portālam "Delfi", neminot personu identitāti, iepriekš pastāstīja, ka pagājušajā trešdienā, 29.augustā, aizdomās par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret kādu pilngadīgu vīrieti, izmantojot viņa bezpalīdzības stāvokli, Valsts policija aizturējusi trīs personas – 60 līdz 73 gadus vecus vīriešus. Viens no viņiem ir kāds garīgās konfesijas pārstāvis.

Diviem vīriešiem, 1945. gadā un 1955. gada dzimušajiem, tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu. Savukārt 1958. gadā dzimušajam vīrietim piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Ņemot vērā, ka cietusī persona tikusi seksuāli izmantota, esot bezpalīdzības stāvoklī, uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 154.1 panta 2. daļas – par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, par ko Krimināllikumā paredzēts sods brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Tāpat kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 160. panta 5. daļas – par seksuālu vardarbību, ja to izdarījusi personu grupa, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli. Par to personas var tikt sodītas ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 20 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz pieciem gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!