Foto: LETA

Otrdien Ministru kabinets lēma uz nedēļu atlikt lemšanu par pedagogu minimālās algas likmes celšanu, jo sadarbības un sociālajiem partneriem bija iebildumi par kvalitātes un kvantitātes kritērijiem vidusskolās.

Valdības sēdes sākumā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) informēja, ka sākumā tiks skatīti noteikumi par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā. Kučinskis uzsvēra, ka tikai pēc šo noteikumu apstiprināšanas varēs lemt par minimālās algas likmes celšanu, jo papildu līdzekļus plānots piešķirt tikai apmaiņā pret izglītības kvalitāti.

Par vienu no galvenajiem klupšanas akmeņiem minēto noteikumu pieņemšanas atlikšanai kalpoja saikļu "un" un "vai" lietojums kritērijos, kas saistīti ar minimālo skolēnu skaitu 10. klasē un vidusskolas posmā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvāja konkrētu izglītojamo skaitu 10. klasē un klašu grupā, otro nosakot, pamatojoties uz prasīto paralēklašu skaitu.

Lai gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) vairākkārtēji norādīja, ka kvalitātes kritēriji finansējuma piešķiršanā būs primārie, bet kvantitatīvie kritēriji būs tikai papildu kritērijs, kas darbosies vien tad, ja izglītības kvalitāte skolā būs zema, sadarbības partneri atkārtoti izvērsa diskusiju par skolēnu skaitu, tostarp diskutējot par to, kurš no diviem saikļiem tad būtu jālieto normatīvā akta tekstā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Inga Vanaga, vērtējot izskatāmo likumprojektu, norādīja, ka LIZDA vēlas nesaistīt divus noteikumus un skatīt tos atsevišķi.

Kopumā LIZDA neapmierināja normatīvā akta nosaukums, saikļu lietojums, nevienlīdzība starp pašvaldību, augstskolu dibinātajām un privātajām izglītības iestādēm, kā arī formulu centralizētā eksāmena indeksa aprēķinam.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure ilgstoši norādīja uz neapmierinošiem kvantitatīvajiem kritērijiem, tostarp paužot arī to, ka kvalitātes kritēriji esošajā situācijā esot par augstu.

Šāds vērtējums izsauca valdības locekļu replikas. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka, klausoties kvalitātes kritērijus, tie pat liekas par maigu un nepietiekami. "Žēl to bērnu, kuru visa dzīve būs sabojāta, ja netiks ielikti pamati izglītības iestādē. Un jūs pret šiem zemajiem vēl cīnāties," teica ministre.

Reizniece-Ozola piekrita Kučinskim, ka normatīvais akts par minimālās algas celšanu pedagogiem skatāms tikai tad, kad tiks apstiprināti kritēriji.

Tā kā kritēriji tā arī netika apstiprināti, lemšana par minimālās algas likmes celšanu arī izpalika. Plānots, ka valdība pie šiem jautājumiem atgriezīsies jaunnedēļ, līdz tam organizējot ekspertu tikšanos.

Šadurskis gan piekodināja, ka diskusijās par "un" un "vai" viņš turpmākajā nedēļā kategoriski atsakās iesaistīties un, ja šādas diskusijas turpināsies, ministrija vispār varētu atsaukt šodien neapstiprinātos noteikumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!