Patvēruma meklētājiem sāpošu zobu ārstēšanu vairs nefinansēs no valsts budžeta naudas, taču Iekšlietu ministrija (IeM) ir atradusi citu ceļu, kā šos pakalpojumus apmaksāt. Tiesa, uzreiz pēc statusa iegūšanas bēgļi Latvijas veselības aprūpē mēdz saskarties ar lielākiem izaicinājumiem.
Pilns veselības aprūpes pakalpojumu klāsts, tostarp zobārstniecības pakalpojumi, pienāksies tikai bērniem – patvēruma meklētājiem vecumā līdz 18 gadiem, informē Veselības ministrija (VM). IeM gan aicināja VM saglabāt līdzšinējo kārtību, kas paredz to, ka patvēruma meklētājam, arī 18 gadu slieksni pārsniegušajiem, tiek nodrošināta zobārstniecības palīdzība akūtā gadījumā no valsts budžeta līdzekļiem.
"Patvēruma meklētāji ir sociāli mazaizsargāta personu grupa un Iekšlietu ministrijas ieskatā – zobārstniecības palīdzības akūtā gadījumā finansēšanas kārtībai ir jābūt vienādai visiem patvēruma meklētājiem, neatkarīgi no viņu vecuma un uzturēšanās vietas," portālam "Delfi" norādīja IeM sabiedrisko attiecību pārstāve Gunta Skrebele. Viņa arī piebilda, ka uz nepieciešamību šim mērķim rast finansējumu no valsts budžeta bija norādījusi arī Valsts kontrole.
IeM arī vienlaikus vērsusi uzmanību uz to, ka, ja kārtība tomēr mainās un turpmāk šo pakalpojumu valdība uzdod apmaksāt no IeM budžeta, tad tam ir jāparedz atbilstošs finansējums. Patvēruma meklētāji bez zobārstniecības pakalpojumiem nepaliks, un no šāgada 31. decembra akūtā zobārstniecība patvēruma meklētājiem tiks nodrošināta ar Eiropas Savienības fonda naudas, proti, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļiem.
Minimālais grozs un akūtās situācijas
Cik būtiski patvēruma meklētājiem ir zobārstniecības pakalpojumi, Latvijas Sarkanā krusta projekta „Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšana patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļu vai alternatīvo statusu" vadītāja Gundega Rupenheite atbild: vienlīdz būtiski kā Latvijas iedzīvotājiem, tā patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. "Atšķirība ir tajā, ka patvēruma meklētājiem un cilvēkiem ar alternatīvo vai bēgļa statusu (vismaz pirmajos mēnešos līdz tiek atrasts darbs) pārsvarā nav finanšu līdzekļu, lai segtu zobārstniecības un arī citus medicīniskos pakalpojumus," norāda Rupenheite.
