Latvijas Krievu savienība savā programmā sola "pazemināt militāros izdevumus un atgriezties pie tādas militāri politiskās situācijas reģionā, kas pastāvēja līdz 2014. gadam".
Tikmēr Jaunā konservatīvā partija paredz ieviest īpašumu likumu par 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības budžetam neatkarīgi no apstākļiem, turpināt izvietot Latvijā NATO spēku un nodrošināt Zemessardzes un Jaunsardzes attīstību. Tāpat partijas programmā solīts, ka padomju režīma augstākā līmeņa nomenklatūras darbiniekiem būs liegts ieņemt valstiski nozīmīgus amatus.
Rīcības partija savā programmā uzsver, ka "bēgļu uzņemšanu apdraud Latvijas drošību". Tāpēc partija sola sadarboties "ar starptautiskajām drošības struktūrām, ņemsim vērā jaunās realitātes pasaules drošības politikā". Vienlaikus partija iestājas par militāro izdevumu samazināšanu, lai palielinātu finansējumu citās jomās, piemēram, medicīnas un policijas.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" iestājas par drošu Latvijā. Politiskais spēks savā programmā sola turpināt palielināt aizsardzības izdevumus, paplašinot mobilizācijas gadījumā iesaistāmo labi apmācīto pilsoņu loku. Partija sola arī aktīvi iestāties par pastāvīgu NATO sabiedroto karavīru uzturēšanos Latvijā un arī turpmāk nepieļaut prokrievisko spēku nonākšanu valdībā.
Latvijas Centriskā partija savā programmā rosina atteikties "no dalības jebkādos militāros blokos un no Latvijas bruņotajiem spēkiem aiz robežas". Tāpat partija sola paplašināt nacionālās drošības programmu iedzīvotājiem.
"LSDSP/KDS/GKL" (SKG) sola nodrošināt, "lai katrs Latvijas iedzīvotājs Latvijā justos droši, zinot, ka atbildīgie dienesti steigsies viņam palīgā apdraudējuma vai nelaimes gadījumā, un būtu pārliecināts, ka valsts aizsargās viņa tiesības dzīvot demokrātiskā, tiesiskā un drošā valstī". SKG savā programmā uzsver, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts, taču no tā nedrīkst ciest nacionālās valsts intereses.
"No sirds Latvijai" (NSL) rosina līdz 2020. gadam izveidot jaunu nacionālās aizsardzības koncepciju, lai tā būtu atbilstoša valsts finansiālajām iespējām. Partija sola būtiski stiprināt Zemessardzi un izbeigt tādu ieroču un sistēmu iepirkšanu, kas nav atbilstoši jaunajai valsts aizsardzības koncepcijai.
Partija "Saskaņa" sola modernizēt bruņotos spēkus, esošā finansējuma ietvaros nosakot kiberdrošību un speciālo operāciju spēkus par prioritāti. Tāpat politiskais spēks rosina stiprināt Latvijas iedzīvotāju vispārējo un valsts robežu drošību un nodrošināt uz sadarbību ar sabiedrību vērstu policijas darbu.
Politiskā spēka "Attīstībai/Par!" programma paredz, ka "Latvija konsekventi izpilda aizsardzības budžeta saistības NATO un balsta aizsardzību alianses spēku plašākā klātbūtnē Latvijā un sabiedrības visaptverošā izturētspējā pret daudzveidīgiem apdraudējumiem".
Latvijas Reģionu apvienība rosina veikt drošību uzraugošo institūciju darbības revīziju, attīstīt Jaunsardzi un Zemessardzi un atjaunot Latvijas Policijas akadēmiju.
"Latviešu nacionālisti" uzsver tautas armijas un rezervistu nozīmi. Partija sola policistu, ugunsdzēsēju, ieslodzījuma vietu darbinieku un ieslodzīto dzīves apstākļu uzlabošanu. Vienlaikus politiskā spēka programmā uzvērts, ka NATO ir Latvijas drošības garants.
"Jaunā Vienotība" rosina pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP, nodrošināt pastāvīga NATO sabiedroto kontingenta klātbūtni un spēcīgu Zemessardzi. Tāpat politiskais spēks sola modernizēt Latvijas ārējo robežas līdz 2021. gadam.
Zaļo un zemnieku savienība sola palielināt sabiedriskās kārtības, tiesībaizsardzības un par korupcijas apkarošanu atbildīgo iestāžu un tiesu sistēmas rīcībspēju, veidot visaptverošu valsts aizsardzību NATO ietvaros, stiprinot Nacionālos bruņotos spēkus, Zemessardzi, Jaunsardzi, austrumu robežu.
"Progresīvie", "Par Alternatīvu" un "KPV LV" savā 4000 zīmju programmā tieši nepiesauc drošības aspektus.
Ziņots, ka 13. Saeimas vēlēšanās piedalīsies 16 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti, kas ir par trīs vairāk nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās.
Tāpat vēstīts, ka otrdien, 7. augustā, noslēdzās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 13. Saeimas vēlēšanām.
Pavisam 13. Saeimas vēlēšanām iesniegtajos kandidātus sarakstos kopā pieteikti 1470 deputātu kandidāti, un uz vienu no 100 Saeimas deputātu vietām pretendē 15 deputātu kandidātu. Salīdzinot ar iepriekšējām, 12. Saeimas vēlēšanām, sarakstos pieteikto kandidātu palielinājies – 2014. gadā Saeimas vēlēšanās piedalījās 1156 deputātu kandidāti.
