Foto: LETA
Šā gada 31. jūlijā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā apsūdzēta viena persona par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā, portāls "Delfi" uzzināja prokuratūrā.

Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savā valsts amatpersonas deklarācijā nebija norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro, atsaucoties uz prokuratūras uzrādīto apsūdzību, vēsta aģentūra LETA.

Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kura tiesas sēdi nozīmējusi 27. septembrī pulksten 10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Kā informē prokuratūrā, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015. gadā, nenorādīja ziņas par tās lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 valdības noteikto minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz viņa mantisko stāvokli.

Tāpat persona valsts amatpersonas deklarācijā par 2013. gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt valsts amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu un 2015. gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro.

Ar savām darbībām apsūdzētā amatpersona izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā.

Šī likuma norma paredz, ka par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Prokuratūrā norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) 2016. gada 7. septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.

"Vienotības" iebildumu dēļ valdība 2016. gada 9. augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas "Vienotība" sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma "Pallogs". 12. augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.

"Firmas.lv" dati liecina, ka Koļegova līdz 2016. gada 6. septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā "Pallogs" un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015. gadā saņēma 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidroja, ka viņa šīs dividendes 2015. gadā dāvinājusi savam brālim. Koļegova 2015. gadā arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.

Medijos Koļegova tolaik skaidroja, ka ir tikai formāla "Pallogs" līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ''aplokšņu algu'' maksāšanai, norāda mediji.

Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA "Pallogs", firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina "Firmas.lv" datubāzē pieejamā informācija.

"Firmas.lv" pieejamie "Pallogs" dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.

Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015. gadā dividendēs no "Pallogs" viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014. gadā - 380 000 eiro, bet 2013. gadā - 240 000 latu (341 500 eiro).

"Pallogs" peļņa 2015. gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014. gadā - 0,55 miljoni eiro, 2013. gadā - 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā - 1,05 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!