Lai arī Satversmes tiesa (ST) neatcēla aizliegumu kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās noteiktās padomju organizācijās, tā arī uzsvēra, ka likumā ir ietverts mehānisms, kas ļauj katru gadījumu izvērtēt individuāli un pārliecināties par to, vai uz personu ir attiecināms apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums kandidēt parlamenta vēlēšanās. Pārbaudot pieteikto kandidātu, Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) jāpārliecinās ne tikai par to, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēta personas aktīva darbība apstrīdētajā normā minētajās organizācijās, bet arī par to, vai persona ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, atzīmēja ST.

LKS paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž, ka ST lēmumā nav ietverts "kategorisks aizliegums", līdz ar to CVK būs jālemj, vai atstāt Ždanoku vēlēšanu sarakstā.

Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins būs saraksta līderis Rīgā, kā arī partijas premjera kandidāts, Zemgalē LKS saraksta līdere būs Aizkraukles novada domes deputāte Ludmila Ušakova, Latgalē – LKS valdes locekle Jevgēņija Krjukova, bet Kurzemē – Elita Kosaka.

LKS arī informē, ka otrajā vietā Rīgas sarakstā būs Irina Bobkova, bet tālāk Aleksandrs Kuzmins, Aleksandrs Filejs, kādreizējais Rīgas domes un Saeimas deputāts Jakovs Pliners, bijušais Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs, bijusī Rīgas domes deputāte Natālija Jolkina, LKS valdes loceklis Aleksandrs Gamaļejevs, Dmitrijs Šandibins, kā arī kādreizējais "Saskaņas" politiķis Dmitrijs Sisoļatins.

Kā ziņots, ST ir atzinusi, ka Saeimas vēlēšanu likuma norma, kas liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās noteiktās padomju organizācijās, "atbilstoši to interpretējot", atbilst Satversmei, pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.

Lieta tika ierosināta pēc Ždanokas sūdzības par Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem padomju komunistu aktīvistiem.

ST secināja, ka apstrīdētā norma ir viens no pašaizsargājošās demokrātijas instrumentiem, ar kura palīdzību demokrātiska tiesiska valsts aizsargā tās konstitucionālos orgānus un valsts drošības iestādes no personām, kuras ar savu rīcību apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Demokrātiska tiesiska valsts ir tiesīga prasīt, lai personas, kuras ieņem valsts amatus, būtu lojālas valstij un jo īpaši konstitucionālajiem principiem, uz kuriem tā balstīta.

ST arī secināja, ka apstrīdētā norma interpretējama tādējādi, ka tā liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kas pēc 1991. gada 13. janvāra, darbojoties Latvijas Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, ar savu rīcību apdraudēja un vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus.

Jau vēstīts, ka Ždanoka pēc 1991. gada 13. janvāra ir darbojusies kompartijā, tāpēc vēlēšanu likums viņai liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās.