Rimšēviča korupcijas lieta: sākotnējā kukuļa summa bijusi pusmiljons eiro  (521)

Prokurore Viorika Jirgena žurnālistiem piektdien sacīja, ka viņas monologs nav publiska vainas pierādīšana, bet gan izskaidrošana nejuridiskā valodā par kādiem notikumiem un darbībām viņa cēlusi apsūdzību LB prezidentam par kukuļņemšanu un kādai privātpersonai par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Atsaucoties uz jau publiski izskanējuši informāciju, Jirgena norādīja, ka viena kukuļošanas epizode norisinās 2010. gadā, bet otra 2013. gadā, bet abas no tām ir saistītas ar Latvijas Bankas prezidentu un "Trasta komercbanku". 2010. gadā kukuļdevējs – "Trasta komercbankas" akcionārs –apmaksājis Rimšēviča atpūtas braucienu uz Kamčatku, un pēc brauciena laikā no 2010. gada līdz pat 2015. gada beigām LB prezidents palīdzējis "Trasta komercbankas" akcionāram gatavot atbildes, kas jāsniedz FKTK.

Rimšēvičs konsultējis, kā šai personai rīkoties saskarsmē ar FKTK. Pateicoties šiem padomiem, "Trasta komercbankai" izdevies sagatavot atbildes, kas radījušas iespēju, ka FKTK pieņem bankai labvēlīgus lēmumus.

Savukārt 2012. gada augustā notikumi saistīti konkrēti ar vienu FKTK lēmumu. Šajā epizodē iesaistījies vēl viens kukuļotājs – arī "Trasta komercbankas" akcionārs. Abi "Trasta komercbankas" akcionāri sapratuši, ka notikumi ap banku nenotiek, kā viņi vēlas, bet par palīdzību jāmaksā skaidrā naudā un tam ir nepieciešama slepenība.

Līdz ar to bankas akcionāri piesaistījuši citu personu, kas apsūdzēta par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par līdzdalību apsūdzētais vērsās pie Rimšēviča, kurš piedāvājumu pieņēma. Pusmiljons eiro bija sākotnējā summa, par ko notikusi vienošanās. Tā paredzēja, ka kukulis tiks samaksāts vairākos maksājumus un divās daļās – viens pirms lēmuma, kas aktuāls "Trasta komercbankai" un viens pēc tā. Sākotnēji nodoti 250 000 eiro. Tajā pašā laikā starp kukuļa ņēmēju un atbalstītāju bija vienošanās, ka atbalstītājs iegūs 10% no visas summas, un saņēma 25 tūkstošus eiro.

Tomēr tālākie notikumi nav notikuši kā plānots un FKTK pret "Trasta komercbanku" pieņēmis vairākus lēmumus, kas ierobežoja bankas darbību. LB prezidents turpināja konsultēt un sniegt ieteikumus bankas akcionāriem.

2013. gada maijā FKTK noņēma bankas darbības ierobežojumus, bet atbalstīja citus. Tā kā kukuļdevēji nav saņēmuši "gala produktu", par ko vienojušies, tad atteikušies no atlikušo 250 tūkstošu eiro maksāšanas, izriet no prokurores stāstītā.

Skaidrojot, kāpēc kriminālprocess sākts vien 2018. gadā, kas ir vairākus gadus pēc notikumiem, prokurore atklāj, ka apsūdzības celtas divām personām, bet divi kukuļdevēji apsūdzēti nav. Tas saistīts ar to, ka 2018. gada februārī abas personas vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), ziņojot par to, ka vēsturiski šāda kukuļdošana ir notikusi. Ziņas bijušas tik pārliecinošas, ka bijusi nepieciešama aizturēšana un operatīvās darbības, lai savāktu pierādījumus un pārliecinātos par 2010. gada un 2013. gada notikumiem.

Izmeklēšanas rezultātā iegūti citi pierādījumi, kas liecinājuši, ka kukuļošana notikusi. Savukārt Krimināllikums paredz atbrīvot kukuļdevējus no kriminālatbildības, ja viņi par to ziņojuši. Līdz ar to pieņemts lēmums abas personas - "Trasta komercbankas" akcionārus – no atbildības atbrīvot.

Lietā kā pierādījumi izmantoti kādā 2013. gadā operatīvā lietā veikti sarunu ieraksti. Prokurore sacīja, ka nevar atbildēt uz jautājumu, kāpēc 2013. gadā šīs personas netika aizturētas, jo tas nav apstāklis, kas šajā kriminālprocesā noskaidrots. Sarunu ieraksti bijuši likumīgi un tiesas apstiprināti.

Tāpat Jirgena informēja, ka viens no apsūdzētajiem līdz lietas nodošanai prokuratūrai bija izmantojis tiesības neliecināt. Pēc tam, kad lieta nonākusi prokuratūrā, viņš savas domas mainījis un iesniedzis dažāda veida informāciju, kas, viņaprāt, satur pierādījumus, kas izslēdz viņa vainu. "Es vērtēju tos pierādījumus, ko saņēmu no KNAB, un izvērtēšu arī to informāciju, ko sniedzis apsūdzētais," norādīja prokurore.

"Es jums nevaru pateikt, ka rīt vai parīt es lietu nodošu tiesai. Turpinās pirmstiesas process, es veikšu visas darbības, kas nepieciešamas. Izmeklējot lietu, nevar paredzēt visus notikumus," viņa rezumēja.

Jau ziņots, ka Rimšēvičs februārī tika atzīts par aizdomās turēto KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots Martinsons. Uzņēmējam ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

KNAB 18. jūnijā krimināllietas materiālus nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pret Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Savukārt 28. jūnijā prokuratūra pieņēma lēmumu abām krimināllietā aizdomās turētajām personām uzrādīt apsūdzības. Rimšēvičam uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu, savukārt uzņēmējam Martinsonam par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.