Partija "Saskaņa" par savu izglītības un zinātnes ministra amata kandidātu varētu virzīt kādreizējo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktori un valsts sekretāra vietnieci Eviju Papuli, liecina Rīgas mēra un "Saskaņas" līdera Nila Ušakova ieraksts tviterī.
Kā raksta Ušakovs, ceturtdien paredzētajā "Saskaņas" valdes sēdē viņš plāno ieteikt Papuli kā izglītības un zinātnes ministra amata kandidāti un Saeimas deputāta kandidāti no "Saskaņas" saraksta Rīgā.
Viņš Papuli raksturo kā ''vienu no labākajiem speciālistiem izglītības jautājumos''.
Darbu IZM Papule atstāja pērnā gada 1. novembrī. Toreiz viņa medijiem skaidroja, ka atlūguma iemesls ir neapmierinātība ar IZM administratīvās vadības neprofesionalitāti un neatbilstību ieņemamajam amatam.
"Pēdējos divus gadus pie šā brīža galvenās administratīvās personas [IZM valsts sekretāres Līgas Lejiņas] es uzskatu par apzinātu sabotāžu pret IZM kā institūciju, kas attiecīgi atspoguļojas arī pret ministru personiski," pagājušajā gadā ziņu aģentūrai LETA sacīja Papule.
Šī gada janvārī Papule sāka darbu Rīgas domē, kļūstot par Ušakova padomnieci.
Vēl pirms pievienošanās Ušakova komandai – pagājušā gada novembrī – intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" Papule izteikusies, ka pašreizējā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) rosinātie grozījumi par pāreju uz mācībām tikai valsts valodā ir pareizi, bet tas nav primārais izglītības reformas jautājums. "Šobrīd izglītībā ir viena liela pārmaiņa: tā ir izglītības satura reforma. To veikt ir pats pēdējais laiks. Pārējais ir pakārtots vai ar to saistīts, tajā skaitā valodu joma. Tāpēc ministra lēmums ir pareizs, bet tas nedrīkstēja būt konvulsīvs. Pieņemot lēmumus, ir jāzina, kā tos īstenosim, jābūt skaidriem vismaz nākamajiem trīs soļiem. Turklāt ir jārunā ar sadarbības partneriem, ar tiem, kam būs jāīsteno šīs pārmaiņas. Ja nav pagūts runāt pirms lēmuma pieņemšanas, jārunā pēc tam, cik ātri vien iespējams," avīzei teica Papule.
Marta beigās partija "Saskaņa" paziņoja, ka varētu vērsties Satversmes tiesā par izglītības likuma grozījumu, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā. Savukārt maijā "Saskaņas" valdes loceklis un Saeimas deputāts Igors Pimenovs raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu", runājot par skolu reformu un izmaiņām, kas paredz, ka mazākumtautību skolās jāmācās latviešu valodā norādīja, ka bilingvālā apmācība, viņaprāt, ir nepieciešamība. "Pozīcija ir šāda, ka mazākumtautību ģimenes valodai jādominē pusaudžu un bērnu vecumā. (..) Vairāk par 50% visās klasēs no pirmās līdz divpadsmitajai," teica deputāts. Savukārt "Saskaņas" valdes priekšsēdētāja vietnieks un Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs raidījumā norādīja, ka premjeram vajadzētu apturēt visu šo procesu un atsākt sarunas tikai pēc vēlēšanām, jo "Šadurskis taisa priekšvēlēšanu triku", savukārt ''Saskaņa'' necīnoties par vēlētāju, bet par "mieru Latvijā".
Kā ziņots, Saeima martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.
Tuvojoties rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, "Saskaņa" jau paguvusi nosaukt savu Ministru prezidenta amata kandidātu un Valsts prezidenta amata kandidātu.
Partijas valdības vadītāja amata kandidāts ir Vjačeslavs Dombrovskis, savukārt Valsts prezidenta amata kandidāts – līdzšinējais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.
Sproģis Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) bīskapa amatu ieņēma 12 gadus līdz šī gada maijam. LBDS kongresā viņam tika piešķirts bīskapa "emeritus" statuss. Par bīskapu kongress ievēlēja mācītāju Kasparu Šternu.
Savukārt "Saskaņas" Ministru prezidenta amata kandidāts Dombrovskis politikā iesaistījās 2011. gadā, kļūstot par Zatlera Reformu partijas biedru un startējot 11. Saeimas vēlēšanās, kad arī tika ievēlēts Saeimā. 2013. gadā viņš kļuva par izglītības un zinātnes ministru. Savukārt 2014. gadā, kad par valdības vadītāju kļuva Laimdota Straujuma, viņš kļuva par ekonomikas ministru. Par aiziešanu no politikas Dombrovskis paziņoja 2015. gadā.
Maijā raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Urbanovičs solīja, ka "Saskaņa" līdz 13. Saeimas vēlēšanām piedāvās alternatīvu Ministru kabinetam jeb "ēnu kabinetu", un šoreiz tas "nebūs pa jokam".
