Iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas virzītajiem grozījumiem Darba likumā, kas skar būvniecības nozarē strādājošo atalgojumu, tiesībsargs Juris Jansons ir vīlies iesaistīto pušu paviršajā attieksmē un manipulatīvajā pieejā, portālu "Delfi" informēja Tiesībsarga birojā.
Maija sākumā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātos grozījumus Darba likumā, paredzot tiesības vispārsaistošajā ģenerālvienošanās, ja tā paredz būtisku atalgojuma pieaugumu nozarē, paredzēt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, kas vienlaikus nevar būt mazāka par 50% no ģenerālvienošanās noteiktās stundas likmes.
Pagājušajā nedēļā šo likumprojektu sāka vērtēt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Lēmumu par to, vai virzīt grozījumus izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā, komisija lēma pieņemt tad, kad būs saņemts Saeimas Juridiskā biroja un tiesībsarga viedoklis.
Tiesībsarga ieskatā likumprojekts tiek virzīts Saeimā atklāti pasakot, ka būvniecības nozares sakārtošanai traucē "neērti" likumi, turklāt uzraugošās institūcijas gadiem nedara savu darbu pilnvērtīgi. Jansons vērš uzmanību uz likumprojekta anotācijā rakstīto: "Būvuzņēmēju partnerība ir norādījusi, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu traucē piedāvāt kompleksus darba samaksas risinājumus."
"Kāda bezkaunība un visatļautība vēl ir sagaidāma? Kas būs nākamais?" retoriski vaicājis tiesībsargs. Viņš norādījis, ka jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija liecina, ka 2016. gada 11 mēnešos 48,1 % no vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem būvniecības nozares darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu.
"Būvnieki apelē pie "neērtiem" likumiem, tikmēr VID un Valsts darba inspekcija pasīvi cīnās ar ēnu ekonomiku, taču visi kopā ilgtermiņa nodara milzīgus zaudējumus valstij. Kādi ir būvnieku attaisnojumi nemaksāt cilvēkiem pat minimālo algu, tajā pašā laikā šobrīd rosināt būtisku tās paaugstināšanu, ja ģenerālvienošanās pieļaus virsstundu apmaksu 50% apmērā? Tajā nav loģikas," skarbs ir tiesībsargs.
"Esmu ļoti skeptisks, jo līdzšinējais kontrolējošo iestāžu darbs nenes pietiekamus rezultātus, ēnu ekonomikas apjoms joprojām pārkāpj visas robežas. Es neticu, ka atbildīgās iestādes spēs veikt pietiekamu uzraudzību, lai izsekotu tam, kā notiek šīs ģenerālvienošanās izpilde. Būvniecības nozares darbinieki necietīs no nozares stūrmaņu alkatības!" uzsvēris Jansons.
Tiesībsargs lūdzis divu nedēļu laikā sniegt informāciju, kādus pasākumus savu pilnvaru ietvaros VID un Valsts darba inspekcija ir veikusi un plāno veikt, lai novērstu likumprojekta anotācijā norādīto ēnu ekonomikas līmeni būvniecības nozarē.
Par savu nostāju tiesībsargs informējis arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, nosūtot tai vēstuli. Viņš tajā norāda, ka ir pret grozījumiem, uzsver, ka likumprojektā ietvertā tiesību norma neatbilst Satversmē nostiprinātajam vienlīdzības principam.
Vēstulē komisijai norādīts, ka "grozījumos ietvertais prasījums no nozares un arī valsts nav atbilstošs labiem tikumiem, jo prasa legalizēt nelikumību".
