Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav konsultējusi Rīgas domi (RD) jauno "jautājumu kvotu" izstrādāšanā, portālam "Delfi" pauda ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.
"Mēs nezinām ar ko tiekas RD pārstāvji. Mēs [VARAM] ne ar vienu neesam tikušies. Komentēt Nila Ušakova vai Andra Amerika izteicienus mēs nevaram," teica Eglīts.
Vēstīts, ka RD iecerējusi kārtējo reizi grozīt Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumu, atvēlot katram deputātam 10 minūtes ziņotāja iztaujāšanai par vienu lēmumprojektu. Jaunnedēļ, 21. maijā, sasauks RD ārkārtas sēdi, kurā paredzēts jaunos nolikuma grozījumus apstiprināt.
Trešdien, 16. maijā, prezentējot grozījumus, mērs Ušakovs (S) teica, ka šo grozījumu sagatavošanā ir konsultējies ar VARAM, taču atteicās paust, ko ministrija atbildējusi. Arī vicemērs Andris Ameriks izteicies, ka RD saskaņojusi plānotos grozījumus ar ministriju.
"Pēdējos mēnešos notika dažādu regulāciju mēģinājumi. Sapratām, ka nav korekti ierobežot jautājumu skaitu. Piedāvājot visiem deputātiem 20 minūtes, atkal radās problēmas un bija situācijas, ka ne visiem deputātiem izdodas iekļauties. Tāpēc nu piedāvājam redakciju, kur katram deputātam ir 10 minūtes jautājumiem par vienu lēmumprojektu," jaunos grozījumus skaidroja Ušakovs, norādot, ka atvēlēt mazāk par 10 un vairāk par 20 minūtēm būtu nepareizi.
VARAM šobrīd vēl nevar vērtēt jauno grozījumu projektu, portālam "Delfi" norādīja Eglīts. "Kad grozījumus apstiprinās un mēs tos saņemsim, tad arī varēsim sniegt viedokli," teica VARAM parlamentārais sekretārs.
Jautājumu uzdošanas "kalambūrs" sākās 1. martā, kad pēc diskusijām visas nakts garumā RD pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas liedza deputātiem sēdēs uzdot vairāk par trim jautājumiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) pēc vairākkārtējiem draudiem RD 26. martā izdeva rīkojumu, kas "jautājumu grožus" atcēla. Ministrs rīkojumu pamatoja ar to, ka šis un citi grozījumos iekļautie punkti liedz deputātiem iespējas sēdēs noskaidrot visu nepieciešamo informāciju, kas ļautu pieņemt izsvērtu, tiesisku un iedzīvotāju interesēm visvairāk atbilstošu lēmumu.
Taču RD koalīcija tūdaļ pēc Gerharda rīkojuma izdošanas sasauca ārkārtas sēdi, kurā pieņēma 20 minūšu ilgu taujāšanas ierobežojumu. Tā kā pēc Ušakova paraksta nolikums spēkā stājas nākamajā dienā, RD ārkārtas sēde, kurā sprieda par pašvaldības budžeta grozījumiem, notika pēc jaunās kārtības.
Savukārt aprīlī ārkārtas sēdē RD atkal grozīja pašvaldības nolikumu, svītrojot trīs jautājumu limitu, bet paturot spēkā 20 minūšu laika ierobežojumu ziņotāja prašņāšanai par lēmumprojektu, tādējādi formāli izpildot VARAM rīkojumu pārtraukt deputātu darba ierobežošanu.
VARAM ir aicinājusi atcelt arī 20 minūšu ierobežojumu. Gerhards deva RD laiku līdz 7. maijam iekšēji izrunāt pašvaldības nolikumu, bet pēc tam par apspriesto informēt VARAM.
Vienlaikus VARAM konstatējusi, ka līdzīgi deputātu darba ierobežojumi ir spēkā vēl sešās pašvaldībās. Četras no tām – Ventspils, Liepājas un Daugavpils pilsēta, kā arī Durbes novads, norādījušas, ka veiks nepieciešamās izmaiņas, lai atceltu neatbilstošos nolikumu punktus. Papildus šīm četrām pašvaldībām, pārkāpumi konstatēti arī Rēzeknes pilsētas un Jelgavas novada pašvaldībās.
