Uzņēmumam šobrīd neesot plašāka informācija par kratīšanas iemesliem. Audere arīdzan nesniedza informāciju, vai kratīšanas laikā aizturēts kāds no uzņēmuma darbiniekiem.
Arī KNAB komentāros ir skops, norādot, ka nevar ne apstiprināt, ne noliegt kratīšanu LAU.
"Birojs savas procesuālās darbības nekomentē," portālam "Delfi" norādīja KNAB pārstāve Laura Dūša.
Likums nosaka, ka kratīšanu var veikt tikai tad, ja sākts kriminālprocess. KNAB portālam "Delfi" arī nekomentēja, par ko tieši sākts kriminālprocess, kurā veikta kratīšana LAU, un vai saistībā ar to kādas personas aizturētas.
LAU kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija (SM) par KNAB kratīšanu LAU nebija informēta. Portālam "Delfi" SM pārstāve Iveta Kancēna uzsvēra, ka ministrija respektē tiesībsargājošo iestāžu darbu un neiejaucas tajā.
Vēl pirms kratīšanas atlūgumu uzrakstījusi LAU valdes locekle Anastasija Udalova. Viņa to darījusi pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar 3. aprīļa LAU padomes sēdes lēmumu viņa atsaukta no uzņēmuma valdes.
Udalova aģentūrai LETA skaidroja, ka LAU valdes atstāšana ir skaidrojama ar personīgiem iemesliem, proti viņas attiecībām ar Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski, ar kuru viņa esot kopā apmēram divus gadus. Tāpēc Udalova pieņēmusi lēmumu pārcelties uz dzīvi Igaunijā, kur viņai jau esot arī jauns darbs. Apsūdzētā statusā esošais Osinovskis patlaban tiek tiesāts par kukuļa došanu bijušajam AS "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim.
Lūgta komentēt KNAB kratīšanu LAU, Udalova teica, ka ir par to dzirdējusi, taču viņai nav informācijas, kas liecinātu, ka kratīšana varētu būt saistīta ar viņas darbību uzņēmumā.
Udalova LAU 2016. gadā nopelnīja 71 528 eiro, liecina viņas ienākumu deklarācija. Skaidrā naudā viņa bija uzkrājusi 75 000 eiro, aizdevusi 33 000 eiro, bet parādā bijusi 22 629 eiro. LAU valdes locekles amatā viņa stājās 2016. gada aprīlī, bet pirms tam strādājusi arī zvērināta advokāta Saulveža Vārpiņa birojā un Rīgas domē.
LAU valdes priekšsēdētājs ir Raitis Nešpors, bet valdes locekļi Vilnis Vitkovskis un Oskars Zemītis. Savukārt uzņēmuma padomes priekšsēdis ir Uldis Reimanis un padomes locekļi Ivars Pāže un Normunds Narvaišs, liecina informācija uzņēmuma mājas lapā.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, veiktā kratīšana ir saistīta ar kādu 2016. gada iepirkumu, kurā ir iesaistīts uzņēmums SIA "Vlakon", kas ir bijis viens no vairākiem iepirkumā iesaistītajiem uzņēmumiem. Tāpat kratīšana varētu būt saistīta ar bijušo LAU valdes priekšsēdētāju Vladimiru Kononovu, kurš no šī amata atkāpās pērn augusta sākumā.
Arhīvs liecina, ka pārkāpumu dēļ Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 2016.gadā neatļāva LAU slēgt līgumu ar uzņēmēju un Viļānu novada domes deputātu Andri Kozuli (ZZS) saistīto "Vlakon". Tolaik vairāku uzņēmēju aizdomas un neizpratni izraisīja LAU izsludinātais dolomīta šķembu piegādes iepirkums. Tiesības slēgt deviņu miljonus eiro vērto līgumu uz trim gadiem konkursā izcīnīja sens LAU sadarbības partneris - "Vlakon". IUB aizliedza noslēgt līgumu, jo konstatēja pārkāpumus iepirkuma komisijas darbā.
LAU 2016.gada maijā izsludināja iepirkumu par frakcionētu šķembu un dolomīta šķembu maisījumu piegādi. Tajā pieteicās pieci pretendenti, bet par uzvarētāju tika pasludināta "Vlakon". Pērtnieku karjerā "Vlakon" iegūst dolomītu un ražo arī frakcionētās šķembas. To cena, kuru "Vlakon" piedāvāja LAU, bija 21 cents par tonnu. IUB piekrita, ka LAU nav pārbaudījis, vai šī cena nav nepamatoti pazemināta.
Savukārt LAU bijušais valdes priekšsēdētājs Kononovs gan neuzskatīja, ka LAU iepirkuma komisija būtu pieļāvusi kādus pārkāpumus, un sauca tās par juridiskām niansēm. Kā tieši LAU tērēs līgumā paredzētos deviņus miljonus eiro, Kononovs tolaik nespēja atbildēt. Kononovam saikne ar "Vlakon" pārmesta jau iepriekš.
Vēstīts, ka 2016. gada augustā KNAB sāka pārbaudi par LAU iepirkumiem. Proti, kad Udalova bija uzņēmuma Iepirkuma un atsavināšanas daļas vadītāja, LAU iepirkumos Latgalē regulāri uzvarējusi būvniecības kompānija SIA "Asko AS", kas pieder Anastasijas Udalovas mātei.
Arīdzan ziņots, ka pērnā gada jūlijā noslēdzās pārbaude par saimniecisko darbību LAU, no kura valdes priekšsēdētāja amata bija atkāpies Vladimirs Kononovs, un kompānijas valdei tika uzdots sniegt paskaidrojumus.
Pārbaudi veica Satiksmes ministrijas (SM) Audita nodaļa un visiem LAU valdes locekļiem tika dota iespēja rakstīt paskaidrojumus, vai audita slēdzienā minētais atbilst patiesībai. Auditā konstatētais iepriekš netika publiskots.
LAU izveidots 2006.gada 6.jūnijā, apvienojot četras kapitālsabiedrības – AS "Centrālā reģiona ceļi", AS "Latgales ceļi", AS "Kurzemes ceļi", AS "Vidzemes ceļi".
LAU ir stratēģisks valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums, kas nodrošina valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu, pašvaldību maģistrālo, tranzītu ielu un citu autoceļu ikdienas uzturēšanu, kā arī būvmateriālu - dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts – ražošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
