Iedzīvotāji nevar būt pārliecināti par saņemto mērniecības pakalpojumu kvalitāti, bet valsts kopumā – par Nekustamā īpašuma valsts kadastra datu pareizību. Uz to norādījusi Valsts kontrole (VK), veicot revīziju par zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanas uzraudzību.
Formāla uzraudzība mērnieku profesionālajai darbībai, vienas galvenās atbildīgās institūcijas trūkums, neskaidra pārkāpumu un kļūdu novēršanas sistēma ir būtiskākie trūkumi, kas, kā uzskata VK, ir novēršami, lai valsts rīcībā būtu kvalitatīva informācija un tiktu nodrošinātas zemes īpašnieku tiesības.
Laikā no 2013. gada līdz 2016. gadam 2,2 reizes pieaudzis Kadastra datos konstatēto robežu neatbilstību daudzums, sasniedzot 2966 gadījumus, turklāt nekonstatēto neatbilstību skaits var būt daudz lielāks, atklājuši VK pārstāvji. Savukārt Valsts zemes dienests mērnieku pieļauto nepilnību dēļ 2016. gadā atteicis reģistrēt 431 jeb 4,5 % no visām iesniegtajām kadastrālās uzmērīšanas lietām. Tas pēc VK ekspertu domām liecina, ka šobrīd īstenotā mērnieku uzraudzība tikai daļēji novērš pārkāpumus, turklāt būtiskāko pārkāpumu novēršana paliek pašu mērnieku atbildībā. Nekustamā īpašuma īpašnieks, ja mērnieks viņam nepaziņo, var nemaz neuzzināt par neatbilstībām un līdz ar to nevar pieprasīt mērniekam tās labot vai atlīdzināt zaudējumus.
Jau ziņots, ka arī šogad aktualitāti ieguvusī tēma par tā dēvēto "Māju – kuģi" saistīta ar zemes uzmērīšanu. Proti, lai gan pēc Valsts Zemes dienesta (VZD) datiem, "māja – kuģis" uzbūvēts uz valsts zemes, precīzas pārliecības par to neesot, jo ierādītās robežas ar katru mērīšanas reizi varot atšķirties pat 20 metrus. Ņemot to vērā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rezolūcijā Pāvilostas pašvaldībai lūdza pārliecināties vēlreiz, vai zemes robežas ierādītas precīzi.
"Īpašuma tiesības ir vienas no iedzīvotāju pamattiesībām. Lai tās nostiprinātu, ir nepieciešami mērnieka pakalpojumi. Ikviens zemes īpašnieks, kurš maksā par mērniecības pakalpojumiem, ir tiesīgs prasīt, lai valsts garantē pakalpojuma kvalitāti; zemes īpašniekam nebūtu jāmaksā par sertificēta mērnieka kļūdām," uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Tieslietu ministrijai, kas atbild par politikas izstrādi Kadastra uzturēšanā, un Valsts zemes dienestam, kura pienākumos ir kadastrālās uzmērīšanas metodiskā vadība, sniegti vairāki ieteikumi, lai jomu sakārtotu un uzlabotu mērniecības datu pakalpojumu kvalitāti.
Pēc Valsts kontroles ieteikuma Tieslietu ministrija sadarbībā ar citām iesaistītajām ministrijām solījusi izvērtēt esošo situāciju un izstrādās priekšlikumus zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā pastāvošo problēmu risināšanai, tajā skaitā par atbildīgās iestādes noteikšanu pilnvērtīgākai nozares uzraudzībai.
VK pārstāvji uzsver, ka ir jāstiprina mērnieku profesionālās darbības uzraudzība, lai iedzīvotāji varētu paļauties uz mērnieka darba kvalitāti: jānosaka rūpīgākas pārbaudes galvenokārt tiem mērniekiem, kuru darbībā jau iepriekš konstatētas nepilnības vai saņemtas sūdzības. Jānosaka arī obligāta tālākizglītība mērnieku kvalifikācijas celšanai. "Augstākas prasības, biežākas pārbaudes, ieskaitot pārbaudes apvidū, uzlabos zemes uzmērīšanas pakalpojumu kvalitāti", norādījuši revidenti.
Tieslietu ministrija pēc Valsts kontroles ieteikuma jau apņēmusies ieviest izmaiņas pārkāpumu uzraudzības un novēršanas kārtībā, lai mazinātu nesodāmības sajūtu negodprātīgo mērnieku vidū, kā arī uzlabotu Kadastra datu kvalitāti. Ar izmaiņām jāpanāk, lai pārbaudēs konstatēto mērnieku pieļauto kļūdu un nepilnību labošanu veiktu un apmaksātu paši mērnieki, nevis zemes īpašnieki. Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests galvenos ieteikumus apņēmušies ieviest aptuveni pusotra gada laikā, tas ir, līdz 2019. gada novembrim.
Revīzijā analizēti nozares tiesību akti, mērnieku sertificēšanas un uzraudzības dokumenti, iestāžu sniegtā informācija un statistika. Tās veikšanai būtisku informāciju sniedza arī mērnieku sertificēšanas institūcijas un profesionālās organizācijas.
