Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V) sagaida, ka Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs pats atkāpsies no amata, taču norāda, ka viņa atstādināšanai var rast arī juridisku risinājumu.
Lai gan likums "Par Latvijas Banku" paredz, ka Rimšēvičam no amata jāatkāpjas vien pēc notiesājoša tiesas sprieduma vai paša iniciatīvas, Lībiņa-Egnere pauda, ka ir ļoti šauri Rimšēviča atstādināšanu skatīt vien Latvijas likumdošanas kontekstā.
"Eiropas Centrālās bankas padomes ētikas kodeksā viscaur uzsvērta nevainojamas reputācijas nepieciešamība. Ceru, ka Rimšēvičam pašam pietiks godaprāta iesniegt atlūgumu. Ja ne, meklēsim risinājumu," pēc komisijas sēdes pauda Lībiņa-Egnere.
"Latvijas Banka ir neatkarīga, bet neatkarības mērķis nav pasargāt cilvēku, kurš nonācis tiesībaizsargājošo iestāžu redzeslokā," teica komisijas vadītāja, piebilstot, ka situācijas risināšanā, visticamāk, iesaistīsies arī Saeimas Juridiskais birojs.
Jau vēstīts, ka NDK sēde tika sasaukta pēc Rimšēviča aizturēšanas sestdien, 17. februārī. Sēde sākās pulksten 11.30. Pēc 40 minūtēm prom no komisijas devās KNAB vadītājs Jēkabs Straume un Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Ap to pašu laiku uz sēdi ieradās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš un Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners. Nedaudz vēlāk deputātiem pievienojās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Sēde noslēdzās pulksten 13.
Likums Par Latvijas Banku paredz, ka Rimšēviču no amata pirms termiņa beigām var atbrīvot vien tad, ja viņš pats iesniedz iesniegumu par atkāpšanos, vai arī spēkā stājies notiesājošs tiesas spriedums. LB prezidenta prombūtnes laikā LB prezidenta pienākumus pilda viņa vietnieks – Zoja Razmusa.
Latvijas Bankā Rimšēvičs strādā kopš 1992. gada, kad pēc diviem aizvadītiem gadiem AS "Latvijas zemes banka" viņu apstiprināja par prezidenta vietnieku, bet jau mēnesī vēlāk par Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāju. Bankas prezidents Rimšēvičs ir kopš 2001. gada 20. decembra. Saeima viņu amatā ir pārvēlējusi divreiz. Tagadējo pilnvaru termiņš izritēs 2019. gada 21. decembrī.
Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.
Kopš 2004. gada 1. maija Rimšēvičs ir Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes loceklis un kopš 2014. gada 1. janvāra – arī Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis. Eiropas Centrālajā bankas Padomē strādā visu 19 eiro ieviesušo valstu centrālo banku vadītāji. Tā ir galvenā bankas lēmējinstitūcija.
NDK vadītāja Lībiņa-Egnere atklāja, ka sēdē skatīti divi jautājumi. Pirmais bijis par Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona aizturēšanu, kā arī situāciju "ABLV Bank". Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs deputātiem pastāstījis, ka Martinsona un Rimševiča aizturēšana, kā arī "ABLV Bank" skandāls nav savstarpēji saistīti.
Otrs jautājums bijusi finanšu situācija valstī kopumā. To, ka situācija pašlaik ir stabila, deputātiem apliecinājusi Reizniece-Ozola. Viņa solījusi, ka neveidosies banku "domino efekts".
"To ir svarīgi uzsvērt, lai iedragātā reputācija vēl vairāk neietekmētu citus jautājumus. Situācija ir stabila, bet nepatīkama un ar ļoti augstiem reputācijas riskiem. Turpmākajās dienās paredzētas jaunas sēdes," teica Lībiņa-Egnere.
"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons, liecina "Delfi" rīcībā esošā informācija.
Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.
Laikraksts "Diena" sestdien ziņoja, ka jaunā izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas, raksta "diena.lv". Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm, raksta portāls.
Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.
Šogad medijos nonākusi informācija par diviem atsevišķiem gadījumiem, kur piesaukti kukuļi, kāda banka un amatpersonas.
Raidījums "Nekā personīga" janvārī ziņoja, ka pieteikumā, ko "Norvik bankas" akcionāri iesnieguši starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti, bankas kontrolējošais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs norāda uz korupciju Latvijas finanšu sektora augstākajā līmenī. No baņķiera 2016. un 2017. gadā esot izspiesti kukuļi.
Kā galvenais izspiešanas shēmas autors minēta kāda vārdā nesaukta vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā, kura Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt esot prasījusi maksāt kukuļus, pretējā gadījumā solot represijas no FKTK puses. Tā rīkojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātīgi izmantojusi savu faktisko ietekmi pār FKTK, iepriekš ziņoja televīzijas raidījums.
Savukārt 13. februārī publicētajā ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) paziņojumā teikts, ka Latvijas "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām. Pati banka noliedz kukuļdošanu Latvijas amatpersonām.
