"Vēlos teikt cietušajiem Latvijā, ka ļoti nožēloju notikušo," laikrakstam "Dagens Nyheter" norādījusi Zviedrijas vides ministre.
Skūga uzskata, ka nepieciešams mainīt ne tikai Zviedrijas atkritumu apsaimniekošanu, bet arī ieviest stingrākus noteikumus visā Eiropas Savienībā, lai pārstrādājamo atkritumu kravas vairs nenonāktu citās valstīs bez noteikta pārstrādes mērķa un neveidotu nezināmas izcelsmes atkritumu uzkrāšanas vietas.
Lai novērstu neatbilstošas darbības ar atkritumiem un stiprinātu uzraudzību pār atkritumu plūsmu Latvijā, 2017. gada 7. decembrī Saeimā tika pieņemti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Grozījumi ietver vairākus būtiskus papildinājumus, lai veidotu pārskatāmu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kā arī pastiprinātu kontroli pār atkritumu pārvadājumiem. Apstiprinātie grozījumi stāsies spēkā no 2018. gada vidus, būtiski stiprinot kontroli pār atkritumu pārvadājumiem un pārstrādi, kā arī nodrošinot Valsts vides dienestam plašākas pārraudzības iespējas, informē VARAM.
"Sakārtojot likumā noteiktās prasības, mēs pasargājam mūsu valsti no nelegālu atkritumu ievešanas un uzkrāšanas. Ne mazāk svarīgi ir risināt jautājumus, kas saistīti ar to izcelsmi. Zviedrijas vides ministres izpratne par situācijas nopietnību un iesaistīšanās Zviedrijas atkritumu apsaimniekošanas problēmu risināšanā ir nozīmīgs solis pretī negodīgas prakses izskaušanai starptautiskajos atkritumu pārvadājumos," paziņojumā medijiem raksta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Savukārt attiecībā uz Gerharda kritiku par to, ka Zviedrijas iestādes nekontrolē, uz kurieni uzņēmumi sūta atkritumus, Zviedrijas vides ministre Skūga norāda: "Ja izrādīsies, ka atkritumi Zviedrijā ir šķiroti nelegālā veidā, un, ja tie tiek eksportēti firmām, kas nav godīgas un tos nepārstrādā, tad tas ir ļoti nopietni. Man jāsaka, ka esmu ļoti vīlusies Zviedrijas plastmasas pārstrādē."
Ministre plāno veikt sarunas, lai panāktu vienošanos attiecībā uz stingrākiem nosacījumiem Zviedrijas atkritumu pārstrādē un kontrolē.
Plašais ugunsgrēks plastmasas atkritumu glabātavā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās pērn 18. jūnijā. Pēcāk Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis paziņoja, ka likumsargiem ir aizdomas par notikušu ļaunprātīgu dedzināšanu.
Par notikušo ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, kas izdarīta ar dedzināšanu un ir izraisītas smagas sekas.
Savukārt vēl viens kriminālprocess kvalificēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem - par zemes, mežu un ūdeņu piesārņošanu un atmosfēras gaisa piesārņošanu, kā arī atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde par aizdomās turētajiem atzinusi trīs personas, savukārt valsts atzīta par cietušo.
Valsts vides dienests lēsa, ka izgāztuvē bija uzkrāti aptuveni 23 000 tonnu atkritumu. Savukārt "Clean R" pēc teritorijas attīrīšanas informēja, ka ir izvedis aptuveni 12 500 tonnas atkritumu, liecina aģentūras LETA arhīva informācija.
