Foto: Shutterstock

Veselības un sociālās aizsardzības izdevumu pieaugumu var nodrošināt, audzējot nodokļu ieņēmumu apjomu pret iekšzemes kopproduktu (IKP), "Fiskālās ilgtspējas ziņojumā" atzīst Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

FDP norādīja, ja tiek sasniegts valdības mērķis, ka nodokļu ieņēmumi pret IKP veido trešdaļu, tad valdība var palielināt veselības un sociālās aizsardzības izdevumus. "Mūsu analīze parāda, ka pakāpenisks nodokļu attiecības pret IKP pieaugums nodrošina papildu ieņēmumus izdevumu prioritātēm, neapdraudot fiskālo ilgtspēju," piebilda padomē.

FDP veselības un sociālās aizsardzības izdevumu paaugstināšanai izskatīja divus scenārijus. Pirmais scenārijs paredz, ka šo jomu izdevumi tiek paaugstināti līdz 66% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, kas ir pilnībā ilgtspējīgi pat ar augstākām procentu likmēm. "Mūsu analīze uzrāda, ka ieņēmumu pieaugums pilnībā kompensē izdevumu pieaugumu veselības aprūpes un sociālās aizsardzības jomā," pauda padomē.

Otrs scenārijs paredz veselības un sociālās aizsardzības izdevumu paaugstināšanu līdz 75% no ES vidējā rādītāja, kas lielā mērā ir atkarīgs no augstākiem ieņēmumiem vai izdevumu samazinājumiem citās jomās.

"Mūsu analīze rāda, ka ieņēmumu paaugstināšanas par trešdaļu nevar pilnībā kompensēt izdevumu pieaugumu veselības aprūpes un sociālās aizsardzības jomā. Lai gan 60% no IKP slieksnis netiek pārkāpts, visi scenāriji noved pie pakāpeniskas vispārējās valdības budžeta bilances pasliktināšanās un valsts parāda pieauguma. Tas nozīmē, ka būs vajadzīgi lielāki ieņēmumi vai izdevumu pārskatīšana, lai stabilizētu valsts parādu un nodrošinātu fiskālo ilgtspēju," secināja FDP.

Vērtējot esošo situāciju, FDP norāda, ka patlaban valsts finansējums veselības aprūpei Latvijā ir zems, turklāt valsts izdevumu līmenis veselības aprūpei pēdējā desmitgadē nav palielinājies.

Padome arī pauda, ka, neskatoties sabiedrības veselības aprūpes sistēmas pieejamību, bezmaksas pakalpojumi ir ierobežoti. Tas nozīmē, ka ievērojama veselības aprūpes izdevumu daļa Latvijā nāk no pacientu līdzmaksājumiem, kas ir ievērojams šķērslis veselības aprūpes pieejamībai, jo veselības aprūpe ir dārgs un zināšanu ietilpīgs pakalpojums. Rezultātā salīdzinoši lielai daļai sabiedrības ir neapmierinātas medicīniskās vajadzības, jo iedzīvotāji nevar atļauties medicīniskos pakalpojumus. Turklāt ir augsta neoficiālo maksājumu izplatība, un tas ir atzīts par faktoru, kas palielina nevienlīdzību veselības jomā, jo izmaksas jau tagad ir būtisks šķērslis veselības aprūpes pieejamībai.

Jau ziņots, ka 2018. gada budžeta prioritāte ir veselības nozare, kuras finansējums pirmo reizi pārsniegs vienu miljardu eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!