Svētku pasākumi sākās pulksten 9 ar ekumenisku dievkalpojumu Rīgas Domā, kam sekoja vainagu nolikšana Rīgas Brāļu kapos.
Dienas vidū vairāki simti rīdzinieku un pilsētas viesu vēroja pie Brīvības pieminekļa notikušo militāro parādi. Parādes sākumā, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, notika īpaša svinīgā godasardzes maiņa pie Brīvības pieminekļa. Uzrunu teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
No pulksten 16 līdz 23 notika gadskārtējais pasākums "Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem" un aptuveni 100 cilvēki bija devušies lāpu gājienā no Rīgas Brāļu kapiem līdz Strēlnieku laukumam.
Visu dienu līdz pat vēlam vakaram pie Rīgas pils mūra tika liktas svecītes Brīvības cīņās kritušo piemiņai.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību – ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums.