Siliņš skaidroja, ka iesniegtais likumprojekts nav ticis apspriests ar tiesu varas pārstāvjiem, tādējādi neievērojot tiesu varas dalīšanas principus.
Vienlaikus LTB aicina turpināt darbu pie tiesnešu atalgojuma sistēmas maiņas, ievērojot Satversmes tiesas (ST) šī gada 26. oktobra spriedumā norādītos principus. Proti, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.
Kā vēstīts, valdība 3. oktobrī atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz, ka tiesnešu mēnešalgas vairs netiks saistītas ar valsts pārvaldes amatpersonu mēnešalgām. Tāpat likumā paredzēts nodrošināt tiesnešu un prokuroru mēnešalgu palielinājumu atbilstoši papildus finanšu piešķīrumam 2018.-2020. gadam.
Grozījumi likumā arī paredzēti saistībā ar minimālās algas izmaiņām ar 2018. gada 1. janvāri no 380 eiro uz 430 eiro.
Tāpat vēstīts, ka ST 26. oktobrī atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam. Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.
ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.
Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.
Satversmei neatbilstošā likuma norma zaudēs spēku 2019. gada 1 .janvārī, tādējādi dodot laiku likumdevējam izveidot valsts pamatlikumam atbilstošu likuma normu.
