Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers īsi pirms pirmā termiņa amatā beigām esot zvanījis toreizējam Saeimas deputātam Aināram Šleseram, lūdzot viņa atbalstu Zatlera pārvēlēšanai augstajā amatā, pirmdien "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijā klāstīja ekspolitiķis Šlesers.

Šlesers, kurš bija aizdomās turētais izbeigtajā "oligarhu krimināllietā", skaidroja, ka 2011. gadā notikušās kratīšanas un kriminālprocesa sākšana bija saistīta ar toreizējā Valsts prezidenta Zatlera politiskajām interesēm.

Šlesers vairākkārt uzsvēra, ka krimināllieta tika izbeigta, jo neapstiprinājās, ka noticis noziedzīgs nodarījums.

"Runa nav par noilgumu, runa ir par to, ka nav apstiprinājusies neviena epizode, kas tika iesniegta Saeimai 2011. gadā. Tie apgalvojumi bijuši tik daudz, [Jutas] Strīķes apgalvojumi bija tik viennozīmīgi, ka liekas – tiesa ir jau notikusi. Vai tas ir pārpratums, vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), vai prokuratūra tik slikti strādāja. Viena lieta ir notikusi – ir atlaists parlaments, bet kāpēc, kas tajā ir ieinteresēts... Juridiski nevienu pie atbildības saukt nevaram, bet ieinteresētā persona bija Valdis Zatlers, kurš zināja, ka es viņu neatbalstīšu pārvēlēšanā," sacīja Šlesers.

"Viņš [Zatlers] man ir zvanījis. Un lūdzās, lai es viņu atbalstu. Es viņam izvirzīju vienu konkrētu politisko noteikumu, kas jāizpilda, lai es viņu atbalstītu. Zatlers saprata, ka netiks pārvēlēts, notika politisks process, kurš rezultējās parlamenta atlaišanā. Tas bija apgalvojuma formā – notikusi valsts nozagšana, bet nekas no tā nav apstiprinājies," izmeklēšanas komisijā pauda Šlesers.

"Pēc pāris dienām viņš kļuva par lielāko cīnītāju pret ļaunumu Saeimā. Būtu pārvēlēts, nekādas atlaišanas nebūtu," turpināja bijušais politiķis, norādot, ka rezultātu Zatlers tāpat ir sasniedzis, jo vairākas partijas pēc Saeimas atlaišanas nākamajā Saeimā netika pārvēlētas. Arī pats Šlesers esot prom no politikas jau 6,5 gadus.

Šlesers uzsvēra, ka Zatleram, rosinot Saeimas atlaišanu, bijušas savtīgas intereses.

Runājot par sarunām kopumā, pēc komisijas sēdes Šlesers žurnālistiem pauda cerību, ka tiks notiesātas tās personas, kas "privātas sarunas kaut kur izplata". "Cilvēks, kurš zina, ka pret viņu notiek politiska cīņa, ka viņš tiek noklausīts, izsekots, protams, ir bijušas sarunas, kurās tika runātas lietas patiesi, ir lietas, kurās notika informācijas sagrozīšana. Šodien es nevēlos runāt par sarunām. Viss ir pārbaudīts, viss, kas tika teikts Saeimas dokumentā 2011. gadā par nelikumībām, ir pārbaudīts, nav atrasti ne Šlesera slēptie banku konti ārzemēs, ne kaut kādas ofšoru kompānijas. Nav atrasts nekas no tā, par ko Saeima tika informēta ar mērķi, lai Saeima tiktu atlaista," sacīja Šlesers, atkārtoti uzsverot, ka viņam bijušas vairākas sarunas ar Zatleru.

Šlesers sacīja, ka viņam bijušas sarunas gan ar Zatleru, gan ar partiju "Vienotība", gan ar Nacionālās apvienības pārstāvjiem, taču tās neesot publiskotas. "Spēles noteikumi" ir tādi, ka būtu jāpublisko arī pārējās sarunas daļas, sacīja Šlesers. "Ja par sarunām, tad sākam ar Zatlera sarunām, ja nē, tad atstājam to [KNAB izmeklētājas Ilzes] Kivlenieces rīcībā," noteica Šlesers.

Runājot par "oligarhu lietu", Šlesers sacīja, ka tā ir izgāzusies.

"Skatoties atsevišķas pārraides, man bija liels pārsteigums, ka Strīķe un [Juris] Jurašs metās virsū prokuratūrai un sāka apvainot prokuratūru, ka tā ir strādājusi slikti. Prokurors [Māris] Leja ir teicis, ka sarunas bijušas dažādas, bet tās bijušas selektīvas. Nav Zatlera sarunu, nav politiķi no "Vienotības" un Nacionālās apvienības, ar kuriem es esmu runājis. Cilvēks guļ septiņas, astoņas stundas un pārējo laiku komunicē ar kādu. Apstiprinājies ir tas, ka veicot pārbaudi neviens no faktiem nav apstiprinājies. Izmeklēšana notika gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Tika sūtīti pieprasījumi, saņemtas atbildes, bet KNAB nesaņēma nevienu apstiprinājumu tam, ko norāda. Lietās nav noilguma, bet noziedzīga rīcība nekur nav apstiprinājusies. Patīk kādam vai nē. Maniem politiskajiem konkurentiem noteikti nepatīk," klāstīja Šlesers.

Bijušais Saeimas deputāts sacīja, ka jau pirms vairākiem gadiem aicinājis Saeimu izveidot izmeklēšanas komisiju, lai saprastu, "kas ir noticis, kāpēc atlaists parlaments, lai nākotnē parlamenta atlaišana vairs nenotiktu".

Šlesers atgādināja, ka toreiz "oligarhu lieta" bijusi pamatā parlamenta atlaišanai, skaidri definējot, ka notikuši konkrēti likuma pārkāpumi, kuri ir jāizmeklē. "2011. gadā notika vērienīgākās kratīšanas Latvijas vēsturē. Manai ģimenei tas nebija piemērotākais laiks, ņemot vērā ģimenes apstākļus," sacīja Šlesers, atceroties, ka viss noticis lielā steigā.

"Komisijas sēdē, kur izvērtēja dokumentus, radās jautājumi par to, kāpēc šie dokumenti sagatavoti šādi. Izskatījās, ka lielā steigā, un prokuratūrai nācās sūtīt vēl vienu papīru, kaut kādus paskaidrojumus vai jaunu lēmumu. Mana pozīcija bija gana skaidra – ir priekšvēlēšanu laiks, notiek procesi saistībā ar Zatlera pārvēlēšanu vai nepārvēlēšanu," savu viedokli pauda Šlesers, uzsverot, ka pats lemšanā par to, atļaut vai neatļaut kratīšanu viņa dzīvesvietā, nav piedalījies.

Šlesers stāstīja, ka toreiz KNAB priekšnieka vietniece Strīķe nākusi klajā ar konkrētiem paziņojumiem par "oligarhu lietā" minētajiem noziegumiem, kas radījis sajūtu, ka "tiesa jau notika publiski pirms kaut kādas lietas izskatīšanas un izvērtēšanas". "Viss notika lielā steigā. Ir pagājuši 6,5 gadi. Kārtējās vēlēšanas, esmu aizgājis no politikas, nav plānots atgriezties politikā," pauda bijušais politiķis.

"Parlamentārā valstī likumdošana atļauj veikt dažādus procesus, kas nav pretrunā ar likumu. Viss, kas saistīts ar Saeimas atlaišanu, notika it kā likumīgi, bet tie apgalvojumi kaut kā nav apstiprinājušies," noteica Šlesers. Savā runā izmeklēšanas komisijā viņš arī ieskicēja "oligarhu lietas" politisko raksturu, norādot, ka bijusī KNAB amatpersona Juta Strīķe oficiāli kļuvusi par politiķi, bet iepriekš bijusi "Vienotības" represīvais aizsegs.

Viņš skaidroja, ka visas ziņas viņa amatpersonu deklarācijā bijušas patiesas. "Tas, ko esmu deklarējis savā valsts amatpersonas deklarācijā, tās ir patiesas ziņas. Varbūt ir bijušas kādas tehniskas kļūdas, bet nekādas apzināti nepatiesas ziņas es neesmu sniedzis," uzsvēra Šlesers, vēlreiz paužot, ka rezultāts visām izmeklēšanām ir tāds, ka tās ir beigušās.

Savukārt par iepriekš publiski izskanējušajiem apgalvojumiem, ka pie "oligarhu lietas" izmeklēšanas izbeigšanas būtu vainojams biroja bijušais vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, Šlesers sacīja, ka ar Streļčenoku ir ticies tikai vienu reizi KNAB laikā, kad viņš bijis persona, pret kuru sākts kriminālprocess. "Saruna noteikti ir ierakstīta un tā notika 10-15 minūtes," rezumēja Šlesers.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!